Artūrs Zvejsalnieks: 10 punkti par valsts iekšējo drošību
Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks piedāvā savus 10 punktus, kā uzlabot valsts iekšējo drošību.
Aicinām Jūs iepazīties arī ar konstruktīvākajiem un interesantākajiem citu iesniegtajiem pieteikumiem.
1. Valsts robeža ir pirmā aizsardzības līnija.
Latvijas robeža ir tehniski labi aprīkota un droši aizsargāta. Robežas izbūve un tehniskā aprīkošana kā stratēģiskā prioritāte bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem. Robežsargs ir labi apmācīts un viņam ir nodrošināts viss nepieciešamais sava darba veikšanai. Notiek stingra un nesaudzīga vēršanās pret nelegālo migrāciju gan uz robežas, gan valsts iekšienē.
2. Policija pirmkārt aizsargā, palīdz, izskaidro un brīdina.
Policists ir labi izglītots un pienācīgi atalgots. Iekšlietu darbinieki tiek mērķtiecīgi sagatavoti šim darbam, t.sk. ārvalstīs. Policistam ir nodrošināts atbilstošs ekipējums. Policijas iecirkņi ir modernās un piemērotās telpās, kurās nodrošināti patīkami apstākļi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Policijas darbs primāri ir novērst likumpārkāpumu, nevis slēpt krūmos radaru, lai iekasētu maksimāli daudz sodu.
3. Katrs cilvēks zina, kas viņam jādara krīzes gadījumā.
Civilā aizsardzība ir neatņemama un būtiska valsts drošības sastāvdaļa. Katram ārkārtas dienestu darbiniekam, katram sabiedrības funkcionēšanai kritisko pakalpojumu sniedzējam ir jāzina kas jādara un jābūt gatavam rīkoties valsts apdraudējuma gadījumā. Katram iedzīvotājam apdraudējuma gadījumā ir jāzina kā rīkoties, kā pasargāt sevi un tuviniekus, kur viņš reāli varēs patverties un saņemt nepieciešamo palīdzību.
4. Iekšējās drošības sistēma balstās spēcīgās drošības iestādēs.
Latvijā nav nepieciešamas 10 iestādes, kuras var veikt operatīvo darbību un māk tikai “nekonstatēt”. Jāveido skaidra un saprotama valsts iekšējās drošības sistēma, kuras pamatā ir trīs spēcīgas iestādes: policija — vispārējās noziedzības apkarošana, finanšu policiju — finanšu noziegumu apkarošana, drošības dienests — valsts drošības nodrošināšana un korupcijas apkarošana.
5. Tiesībaizsardzības iestādes jāatslogo no lietu plūdiem.
Ar pašreizējo izskatāmo lietu apjomu netiks galā ne viena pasaules policija. Alkohola pudeles un desas zādzības lietu nevar izskatīt mēnešiem un gadiem. Ir jāizstrādā jauns Krimināllikums un Kriminālprocesa likums, lai atbildība būt reāli samērīga ar pārkāpumu un process ātrs, tiesisks un efektīvs. Jāizbeidz likumu populistiska grozīšana. Mazāk smagu noziegumu lietas jāizskata dažu stundu laikā, atbrīvojot policijas resursus būtiskāku lietu izmeklēšanai.
6. Lietas izskata saprotamos termiņos.
Lielākajai daļai lietu jātiek izskatītām ne ilgāk kā gada laikā. Garāki lietu izskatīšanas termiņi pieļaujami tikai izņēmuma gadījumos, kad tas objektīvi saistīts ar lietas īpašu sarežģītību. Nevar būt mūžīgās lietas, kuras izskata 20 gadus. Jābūt noteiktam galīgajam termiņam, līdz kuram lieta ir jāizskata vai jāizbeidz, izņēmums var būt vienīgi īpaši smagi noziegumi.
7. Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki atbild par savu darbu un nav pasūtījuma lietu.
Izmeklētājs un prokurors ir reāli neatkarīgs savā darbībā, viņam nevar uzspiest pieņemt kādus konkrētus lēmumus pret konkrētu personu. Valsts un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki reāli atbild par nepamatotiem kriminālprocesiem un nepamatotām apsūdzībām pret personām. Nav pieļaujama mērķtiecīga ilgstoša personas nerezultatīva noklausīšanās, izsekošana vai citāda tiesību ierobežošana. Nepamatotu tiesību ierobežojumu un apsūdzību gadījumā cilvēks ātrā un vienkāršā procesā saņem pienācīgu atvainošanos un kompensāciju.
8. Ir reāla strādājoša, nevis deklaratīva sistēma vardarbības ģimenē, vardarbības pret sievietēm un bērniem novēršanai, kā arī citu mazāk aizsargāto sabiedrības grupu aizsardzībai.
Prioritāra nozīme vardarbības novēršanā ir tās cēloņu novēršanai, kas bieži ir cilvēku sociālās problēmas, kā arī atkarību un psihiskās problēmas. Policija, risinot šāda rakstura lietas, cieši sadarbojas ar sociālajiem dienestiem un medicīnas iestādēm. No varmācības cietušajiem ir pieejama gan efektīva tiesiskā aizsardzība, gan nepieciešamā sociālā un psiholoģiskā palīdzība. Novēršami ekonomiskie cēloņi, kas veicina vardarbību, nodrošinot iespēju vecākam, kas viens audzina bērnus, ātri saņemt pienācīgus uzturlīdzekļus. Stingri jāvēršas pret ļaunprātīgiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem.
9. Iekšējā drošība ir modernas tehnoloģijas.
Plaši pielietojamas mūsdienu tehnoloģijas gan sabiedriskās kartības nodrošināšanai, gan noziedzības apkarošanai, gan valsts drošības garantēšanai. Tomēr šo tehnoloģiju mērķis nevar būt visaptveroša novērošana vai maksimāla daudzuma soda kvīšu izrakstīšana. Tehnoloģijas tiek pielietotas, lai atvieglotu iestāžu darbu, vienkāršotu procesus un atbrīvotu cilvēkresursus no mazāk kvalificētu un vienveidīgu darbu veikšanas.
10. Ārkārtas dienesti, uz kuriem var paļauties.
Katrā Latvijas vietā cilvēkam ir jāzina, ka nepieciešamības gadījumā ārkārtas dienesti ieradīsies savlaicīgi un spēs nekavējoties uzsākt nepieciešamās palīdzības sniegšanu. Ārkārtas dienestu reaģēšanas spēki nav koncentrējami lielajās pilsētās. Lauku rajonos nodrošināmas nelielas mobilas VUGD un policijas vienības, kas var savlaicīgi reaģēt uz izsaukumiem un ātri nodrošināt nepieciešamās palīdzības minimumu.
Artūrs Zvejsalnieks
12.11.2025.
