Pārnesamās balss vēlēšanu sistēma: Jautājumi un atbildes
Šajā lapā tiek vākti interesentu uzdotie jautājumi par piedāvāto vēlēšanu kārtību un tās ietekmi uz politisko procesu.
Jautājumi un atbildes
Pēdējie labojumi 25.11.2025. 20:52.
Sistemātisku piedāvātās kārtības aprakstu atradīsiet atsevišķās lapās:

Zemāk atradīsiet arī formu, kur var uzdot šeit un citur vēl neatbildētus jautājumus.
Kāpēc reforma nepieciešama?
Kā notiek balsu skaitīšana?
Garāku izklāstu atradīsiet skaitīšanas piemēra lapā.
Vai būs iespējams svītrot nevēlamos kandidātus?
Nē un tas nav nepieciešams. Ja jūs pie kandidāta neesat izdarījis nevienu izvēli, jūsu balss par citiem kandidātiem nekādā veidā nepalīdz viņam tikt ievēlētam.
Pašreizējā sistēmā svītrojumiem ir nozīme, jo, izvēloties vienas partijas sarakstu, jūs automātiski atbalstāt visus tās saraksta locekļus. Ar svītrojumu jūs samazināt kandidāta izredzes attiecībā pret nesvītrotajiem vai plusotajiem saraksta locekļiem. Taču mūsu piedāvatajā pārnesamās balss vēlēšanu kārtībā nav šādas blaknes un tāpēc nav nepieciešami svītrojumi. Vienkārši nebalsojiet par tiem, ko neatbalstāt.
Vai tiek piedāvāta pāreja uz mažoritāru vēlēšanu sistēmu?
Nē.
Pārnesamās balss vēlēšanu sistēma ir proporcionāla vēlēšanu sistēma. Galvenā atšķirība ar pašreizējo kārtību ir, ka vairs nebūtu partiju saraksti. Visi vienā apgabalā kandidējošie kandidātu būtu vēlētājam redzami vienā sarakstā.
Kad šāda pāreja varētu notikt?
Kārtību, kādā noritēs 15. Saeimas vēlēšanas 2026. gadā, nav praktiski iespējams un nebūtu arī godīgi mainīt tik neilgu laiku pirms vēlēšanām. Pāreja uz pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu prasītu grozījumus vairākos likumos (bet ne Satversmē) un informatīvo un izglītojošo darbu, kas nevar notikt dažu mēnešu laikā.
Kustība "Bez partijām" darīs visu iespējamo, lai 16. Saeimu iespējami drīz ievēlētu jau pārnesamās balss vēlēšanu sistēmā.
Vai būs iespēja atsaukt deputātu, kas zaudē vēlētāju uzticību?
Nē. Latvijas Republikas Satversme neparedz iespēju atsaukt deputātus. Matemātiski deputātu atsaukšana taisnīgā veidā ir iespējama tikai vienmandāta apgabalos (mažoritārā vēlēšanu sistēmā), kur konkrētu deputātu ievēlējušie varētu tieši viņu atsaukt. Daudzmandātu apgabalos tas nebūtu taisnīgi, ka cita deputāta vēlētāji var atsaukt deputātu, kuru paši nemaz nav ievēlējuši. Tāpēc Latvijā bez kardināliem Satversmes grozījumiem tas nav iespējams un mūsu piedāvājums tādas izmaiņas neparedz.
Kas notiek, ja deputāts zaudē mandātu vai brīvprātīgi atsakās no tā?
Pārnesamās balss vēlēšanu algoritma īpatnība ir, ka vēlēšanu rezultāti ir nesakārtots ievēlēto deputātu saraksts. Nav nedz vēlētāju uzvarētāju, nedz "pirmais aiz strīpas". Ir tikai ievēlētie un neievēlētie.
Nav arī taisnīgi spriest, ka vēlētājs, kurš balsoja par secību ABCD būtu balsojis par secību ABD, ja vēlēšanās nebūtu piedalījies C (kā varētu spriest, ja, teiksim, C atteiktos no mandāta). Līdz ar to, nevar teikt, ka pietiek vienkārši neņemt vērā par C atdotās balsis, lai izrēķinātu, kurš būtu nākamais rindā.
Pie pašreizējās sistēmas, ja koalīcijas deputāts uz laiku noliek mandātu, lai darbotos kā ministrs, viņa vietā Saeimā ar t.s. mīksto mandātu nāk strādāt nākamais vēlēšanu rezultātos no viņa saraksta. Ar pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu, pirmkārt, nav tāda viennozīmīgi nākamā kandidāta rezultātos, otrkārt, ja izvēlas kādu procedūru, pēc kuras tomēr tādu noskaidro, tad nekur nav teikts, ka tas būs mandātu nolikušā deputāta saraksta biedrs. Līdz ar to, noliekot mandātu, var mainīties spēku samērs parlamentā.
Izstrādājot vēlēšanu likuma grozījumus, ir iespējami vairāki varianti, kā risināt mandāta zaudēšanas jautājumu:
- notiek attiecīgā apgabala atbrīvojušos mandātu pārvēlēšanas.
- notiek par attiecīgo deputātu atdoto vēlēšanu zīmju pārskaitīšana, noskaidrojot, kurš no citiem kandidējušajiem ar šo balsu palīdzību būtu iekļuvis. Respektīvi, par šo kandidātu saņemtās balsis tiek interpretētas tā, it kā sākotnējā skaitīšanā būtu izrādījies, ka šim kandidātam nav izredžu tikt ievēlētam.
Pirmais variants ir demokrātiskāks un sabiedrībai saprotamāks. Tas no vienas puses veicina deputātiem kārtīgi apdomāties pirms mandāta nolikšanas, no otras puses, tas iedrošina deputātus nolikt mandātu situācijās, kad izceļas skandāli, un izmantot ārkārtas pārvēlēšanas, lai pārliecinātos, ka viņš joprojām bauda sabiedrības atbalstu. Tur ir daudz tehnisku detaļu, kas būtu jāprecizē, lai pārvēlēšana notiktu godīgi un neradītu situāciju, kad pamata vēlēšanās citā apgabalā nobalsojušie balso pārvēlēšanās un tādējādi iegūst vairāk nekā vienu balsi aktuālā Saeimas sastāva ievēlēšanā.
Pārnesamās balss vēlēšanu sistēma izslēdz mīkstā mandāta iespējamību. Nav iespējams, ka jūs kļūstat par deputātu uz laiku, atkarībā no valdības sekmēm.
Kādas vēlešanu zīmes ir derīgas un kādas nav?
- Obligāti ir jāatzīmē "1" pie viena no kandidātiem.
- Ja vēlas izdarīt vēl kādu atzīmi (kas ir ļoti ieteicams), jāizdara atzīme "2" pie kāda no kandidātiem.
- Ja vēlas (un tas ir ieteicams), jāizdara atzīme "3" pie kāda no kandidātiem.
- Tādā veidā var turpināt, katru kārtas skaitli norādot tikai pie viena no kandidātiem.
- Izdarāmo atzīmju skaits ir ierobežots tikai ar kandidātu skaitu.
Nav taisnība tiem, kas saka, ka nav vērts izdarīt vairāk par tik atzīmēm, cik mandātu attiecīgajā apgabalā. Ja jūs izdarāt atzīmes pie nepopulāriem, citu neatbalstītiem kandidātiem, tad noteikti ir jāizdara atzīmes pie vairāk kandidātiem. Balss nebūs zaudēta tikai tad, ja kaut viens no atzīmētajiem vēlāk tiks ievēlēts.
Īrijā par nederīgām tiek uzskatītas arī vēlēšanu zīmes, uz kurām ir izdarītas jebkādas citas atzīmes vai uzraksti.
Kādas balsis tiek zaudētas?
Par zaudētām vēlētāju balsīm ir uzskatāmas to vēlētāju izvēles, kuras nav piedalījušās neviena ievēlētā deputāta balsu kopsummas veidošanā. Pašreizējā vēlēšanu sistēmā, ja jūs nobalsojat par sarakstu, kas neiekļūst Saeimā, jūsu balss nav palīdzējusi nevienam kandidātam. 14. Saeimas vēlēšanās tādas bija 28% vēlētāju balsis. Var arī teikt, ka 28% no vēlēšanās nobalsojušajiem nav neviena "sava" deputāta vai partijas Saeimā.
Piedāvātajā pārnesamās balss sistēmā balsis tiek zaudētas, kad vēlētājs izdara pārāk maz izvēļu par labu tādiem kandidātiem, kurus atbalsta arī citi vēlētāji. Ja jūs izdarāt, piemēram, tikai vienu izvēli, un neviens cits vēlētājs par to nebalso, tad šī balss ir zaudēta. Tāpēc ir ieteicams pēc savas pirmās izvēles norādīt iespējami vairāk nākamās izvēles. Gadījumā ja pirmā izvēle izrādīsies bezcerīga, jūsu balss tiks pilnībā nodota nākamajam kandidātam jūsu rindojumā.
Procentuāli to izteikt nav iespējams īpaši precīzi.
Īrijas vēlēšanās tādus datus neievāc.
Kas notiek ar manu balsi, ja es izvēlos tikai vienu kandidātu, un neviens cits par viņu nebalso?
Jūsu balss aiziet zudumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi izdarīt vairāk nekā tikai vienu izvēli. Vissvarīgākā ir pirmā izvēle. Tā ir vienīgā izvēle, kas vienmēr tiks ņemta vērā. Tomēr ar vienu izvēli var nepietikt. Ar visiem kandidātiem ir iespējami tikai divi scenāriji — vai nu kandidāts tiek ievēlēts, vai netiek ievēlēts. Ja kandidāts tiek ievēlēts uzreiz un ar pārpalikumu, tad ir svarīgi, lai uz jūsu vēlēšanu zīmes ir vēl kāda izvēle, kurai nodot jūsu balss pārpalikumu. Ja jūsu pirmā izvēle netiek ievēlēta, tad ir svarīgi, lai jūsu balss neiet pavisam zudībā, tāpēc kādai no nākamajām izvēlēm ir jābūt reālistiski ievēlamiem kandidātiem.
Ja apgabala vēlēšanu biļetenā ir 70 kandidāti, vai vēlētājam secīgi jāsanumurē visi 70?
Nē.
No 70 sanumurētiem kandidātiem nav lielas jēgas un tas būtu tīri matemātiski vērtīgi tikai tādā maz iespējamā gadījumā, ja vēlētājs sanumurētu kandidātus tieši pretējā to popularitātes secībā.
Vairāku atzīmju jēga ir vēlētāja vienas balss iespējami efektīvāka izmantošana. No vienas puses, ja balsojat par ļoti populāriem kandidātiem, ir vērts norādīt nākamās izvēles, lai par populārajiem atdotās, nepilnīgi izmantotās balss pārpalikums palīdz arī citiem. No otras puses, ja balsojat primāri par, iespējams, nepopulāriem kandidātiem, tad ir vērts norādīt otro un nākamās izvēles, lai jūsu balss neaiziet zudumā — pirmo izvēļu izslēgšanas gadījumā tā tiks pārdalīta par labu nākamajiem.
Mūsu komandas dalībnieks ar pieredzi Īrijas parlamenta vēlēšanu vērošanā, kur no apgabala ievēl 3 deputātus, teic, ka tur skaitīšanā nekad nav ticis tālāk par 9. izvēli. Pie lielāka mandātu skaita (mēs piedāvājam 5-7) tas skaitlis varētu būt lielāks.
Kā šī kārtība risina "lokomotīvju" problēmu?
Tā saucamā lokomotīvu problēma ar pašreizējo vēlēšanu sistēmu ir, ka balsojot par kādu sarakstu, jo no tā startē mums tīkami kandidāti, nav iespējams neatbalstīt nevēlamu deputātu ievēlēšanos. Plusiņu un svītrojumu sistēma nerisina šo problēmu — tā tikai ļauj mainīt kandidātu ranžējumu. Taču gadījumā, ja, piemēram, partija ar diviem ļoti populāriem kandidātiem savāc lielu skaitu balsu no vēlētājiem, kas ne tikai plusojuši divas zvaigznes, bet arī svītrojuši visus pārējos kandidātus, daļa no pārējiem kandidātiem tik un tā tiks ievēlēti.
Ja pie pašreizējās sistēmas dažas "lokomotīves" Saeimā ievelk relatīvi mazpazīstamu personu pulciņu, tad ar pārnesamās balss sistēmu Saeimā iekļūtu tikai pašas vienas partijas "lokomotīves", bet viņu balsu pārpalikumi palīdzētu ievēlēties citiem vēlētāju mērķtiecīgi izraudzītiem kandidātiem.
Kāda ir paredzamā reformas ietekme uz partiju skaitu un izmēru?
Partijām, kuras cer uz nopietnu pārstāvniecību parlamentā, nāksies apvienoties, lai spētu daudzajos apgabalos virzīt potenciāli ievēlamus kandidātus. Ar pašreizējiem sarakstu 5. numuriem, kas saņem divus tūkstošus plusiņu, būs par maz.
Līdz ar to partijas padziļināsies un palielināsies, kopējam skaitam samazinoties.
Nekam nevajadzētu ierobežot jaunu partiju rašanos uz katrām vēlēšanām (tas pieder pie godīgas spēles), taču jaunās partijas nevarēs neko ievērības cienīgu iespēt, ja tās veidos tikai pāris kandidāti. Būtībā tādu sīkpartiju izredzes būs līdzīgas neatkarīgo kandidātu izredzēm. Populistiskas kustības nekur nepazudīs, bet tām būs jākļūst "dziļākām" cilvēku sastāva ziņā.
Kas notiks ar esošo partiju finansēšanas sistēmu?
Ņemot vērā, ka šajā vēlēšanu kārtībā nav procentu barjeras un ir iespējams ievēlēt neatkarīgos deputātus, Partiju finansēšanas likums vairs nav sakarīgs un ir jāpārstrādā.
Kādi argumentu ir par labu priekšlikumam deputāta amatu ļaut apvienot ar uzņēmējdarbību?
Uzņēmējdarbības gara trūkums Latvijas politikā ir īpaši jūtams, pārsvarā dominējot sociālām un jaunradi ierobežojošām iniciatīvām. Uzskatām, ka uzņēmēji, kas izbaudījuši to uz savas ādas, var dot būtiski pienesumu Saeimas darbā. Interešu konflikta iespējamība nenoliedzami pastāv, bet to var risināt. Starpkaru periodā Saeimā strādāja uzņēmēji, piemēram, avīžu izdevēji.
Vai ir paredzēta pāriešana uz digitālajām vēlēšanām?
Nē.
Nav praktiski iespējams nodrošināt drošas, aizklātas un pārbaudāmas digitālās vēlēšanas, ar tādām saprotot iespēju nobalsot attālināti no savas ierīces.
Vai kāds ir ticies ar Īrijas vai Maltas vēlēšanu pieredzes zinātājiem?
Jā.
Mūsu komandai ir pievienojies ilggadējs Īrijas parlamenta, pašvaldību un prezidenta vēlēšanu novērotājs.
Vai kandidātu saraksts nebūs par garu?
Tāds risks pastāv. Tas ir atkarīgs no partiju izpratnes par vēlēšanu algoritmu. Ja partijas sapratīs, ka tām nav izdevīgi izvirzīt vairāk kandidātu, nekā ir reālistiski ievēlēt, tad sarakstiem nevajadzētu būtu pārāk gariem.
Kāpēc šāds sadalījums apgabalos, vai tas nav par smalku?
Pārnesamās balss vēlēšanu sistēma vislabāk strādā, ja katrā apgabalā ir 5 ievēlami deputāti. Tas nozīmētu Latvijas sadalīšanu 20 apgabalos (vēl sīkāk par pašreiz piedāvātajiem 17).
Jo mazāk mandātu, jo skaidrāka un reizē ierobežotāka ir vēlētāja izvēle. Jo vairāk kandidātu, jo garāks un nepārskatāmāks saraksts, bet lielāka izvēle. Ir pieļaujamas atkāpes uz vienu pusi līdz 3 (kā Īrijas parlamentā) un 7 vai vairāk (kā Īrijas pašvaldībās). Īrijas prezidentu ievēl ar šo pašu metodi, bet mandāts ir tikai viens.
Otrs lielais faktors Latvijas gadījumā ir Rīga. Lai vēlēšanas nezaudētu proporcionalitāti, apgabaliem jābūt aptuveni vienāda izmēra pēc vēlētāju skaita (ar nobīdēm līdz 15%). Latvijas sadalījuma lielākais izaicinājums ir Rīga. Ja Rīgu nedala, tad pārējā Latvija jau šobrīd nav īsti pareizi saskaldīta (piecos) — pareizi būtu trijos, bet tad deputāti būtu vēl atrautāki un piedāvātajā sistēmā tie būtu neadekvāti lieli apgabali.
Rīgas daļas versus apgabalu skaits pārējā Latvijā: a) 1+2=3, b) 2+4=6, c) 3+6=9, d) 4+8=12, e) 5+10=15, f) 6+12=18. Mūsu piedāvājumā pagaidām ir modificēts (e) variants, kas nedaudz samazina Rīgas ietekmi — 5+12=17.
Jautājumu forma
Vairāk par reformu lasiet:


