Tautas 10 punkti Latvijai: I daļa

Politika sākas tad, kad mēs sākam rēķināties ar otru, kurš redz citādi.

Jānis Āboliņš

Vēlos mainīt politisko kultūru Latvijā.

Guntis Akmeņkalns

Jaunais Vēlēšanu likums ir jāizstrādā līdz vēlēšanu maratona sākumam. Atceļams Sabiedriskā labuma organizāciju likums ( kliedzošā pretrunā Satversmei). Grozāms partiju finansēšanas likums, maksimāli mazinot aizliegumus, griestus, ļaujot partijām ziedot arī nekustamos īpašumus kā tas ir Vācijā. Grozot kaudzi likumu (svītrojot normas no likumiem), panākt situāciju, ka Saeima var atcelt no amatiem visas tās amatpersonas, kuras tās ieceļ, turklāt jebkurā laikā, bez pamatošanas. Izmest no Saeimas kārtības ruļļa likuma normu, ka deputātam var noteikt liegumu piedalīties Saeimas sēdēs. Ja īsi — Latvijas likumi ir tā sačakarēti, ka to vien būtu jādara, kā daudzi likumi jāatceļ vispār, ka no daudziem likumiem izmetamas ārā kaudzēm normu. Mums te nereti viss kājām gaisā. Partijas programma būtu uzrakstāma ar atceļamo likumu, to normu atcelšanas uzskaitījumu. Var lūgt indivīdiem nosaukt likumus, (vai to normas) kuri viņuprāt būtu atceļami. Priekšlikumus izvērtētu juristu komanda. Tā vai citādi, lai veicas, viena balss jau Jums ir, proti, mana.

Klāvs Ašmanis

Es vēlos būt atbalstītājs jaunā domāšanā, pārmaiņām, kuras ietekmēs mani pašu un manus bērnus. Uzskatu, ka mums ir brīnišķīga valsts un cilvēki, bet sūdīga vadība.
Pats neesmu ne ekonomists, ne politiķis, bet akmeņkalis/rasētājs, kuram rūp kurp virzas valsts, kurā es un mana ģimene dzīvo.
Vēlētos partiju vai cilvēkus, kas nerunā vienkārši vārdus, bet reālus darbus plāno un veic. Gribas ticēt, ka ir cilvēki, kam rūp kopējais labums. Ir sanācis man padzīvot Zviedrijā gadus 8, un ir tiešām lietas, ko mēs varam mācīties, kā darīt un nedarīt.
Vēlētos, lai cilvēki beigtu dzīvot Padomju savienībā un sāktu domāt individuāli par kopējo labumu, bez bailēm un aizvainojuma.

1. Deputātiem ir jāpierāda savas zināšanas politikā, biznesā, socioloģijā u.tml.
2. Valdībai ir jādomā, kā panākt, lai visi maksātu nodokļus, nevis paaugstinātu tos maksātājiem, bet, piemēram, samazināt nodokļus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmumiem, tā lai pašiem ir vēlme tos maksāt, lai valsts kopumā attīstītos, un to sajustu tie nodokļu maksātāji.
3. Vairot ražošanu, lai mēs paši varētu saražot sev vitāli svarīgās preces par cenu, ko mēs paši varam atļauties.
4. Veidot kaut kāda veida sistēmu, lai ievēlētie deputāti pildītu savus solījumus, nestu atbildību par to, ko ir solījuši savās kampaņās.
5. Efektīvāk sadalīt pienākumus un finansējumu, iespējams, samazināt kadrus valdībā un piekļaujošajām instancēm — tajā pašā laikā to pašu finansējumu novirzīt izglītībai, medicīnai un valsts iekšējām drošības instancēm.
6. Valsts varētu noteikt prātam aptveramus un saprotamus cenu griestus pārtikai un medicīnas precēm.
7. Ir jāveido sistēma, kurā valsts iedzīvotājiem ir jābalso obligāti. Citi teiks, ka tā ir demokrātijas pārkāpšana, es uzskatu, ka tas ir pilsoņa pienākums. Tas vairotu arī personīgo atbildību par to, kas notiek valstī, un vairs nevarētu vainot ’’tos tur augšā”.
8. Reģioni un to infrastruktūra ir jāattīsta vairāk kā Rīga.
9. Mērķtiecīgāk izglītot cilvēkus ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Pagaidām ir sajūta, ka visa valsts ir sadalījusies - mēs tauta un tie tur augšā. Uzskatu, ka būtu jābūt debatēm biežāk un ‘’dzīvajā’’, lai cilvēki var uzdot sev interesējošos jautājumus, lai dezinformācijai nebūtu vietas, kur vairoties. Piemēram, katras partijas(pagaidām partijas) pārstāvis dodas uz šādām debatēm rajonu centros visi kopā, plusā piemetam Dombura kungu autobusā, lai uztur kārtību.
10. Tāds naivs nobeigums, bet es gribētu, lai valsts ir kā vienots organisms, kas domā ar atvērtu un spriestspējīgu prātu, kas spēj rast kompromisus, debatēt un kopīgi attīstīt mūsu mazo, bet iespējām bagāto valsti.

Pēteris Bahurs

Mani uzrunāja Egīla Helmaņa aicinājums atbalstīt Alvi Hermani. Vēlos dot savu pienesumu — lielu vai mazu, jebkādu — šī brīža sistēmas maiņai. Ja pārmaiņas nenotiks tagad, tad pēc 10–15 gadiem Latvija kļūs līdzīga Londonai, kur vietējie iedzīvotāji vairs nespēj mainīt situāciju, jo jauno vēlētāju – imigrantu – būs pārāk daudz.
Man ir svarīgi, ka jūs mēģināt atdot varu atpakaļ cilvēkiem, līdzīgi kā to dara Donalds Tramps. Vēlēšanu sistēmas maiņas ideja ir obligāti jāīsteno, jo partiju ieviestie jaunie noteikumi par 10 000 biedru partijām līdz 2030. gadam vēl vairāk ierobežos politisko konkurenci, faktiski izslēdzot jebkādas pārmaiņas līdzšinējā “Titānika kursā”.
Stambulas konvencijas balsojums spilgti parādīja, ka neviena partija, izņemot LPV, nav plānojusi un neplāno stāties pretī kreiso ieņemtajam kursam.

10 punktu programma Latvijas ceļu nozarei:

1. Publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa pielietošana. Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, galvenos autoceļus pārbūvēt ar PPP kredīta modeli. Līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa projektā, būvuzņēmējs veic arī uzturēšanu 20 gadu garumā, novēršot defektus. Šādi posmi nodrošinās stabilu, prognozējamu finansējumu nozarei, palīdzot noturēt ceļu inženierus Latvijā. Jaunie speciālisti tiek sagatavoti vismaz 10 gadu laikā, un bez stabila finansējuma nozare zaudēs profesionāļus, projektētājus, būvuzraugus un valsts projekta vadītājus.
2. Esošo ceļa tīkla rekonstrukcija un attīstība. Galvenos ceļus pārbūvēt PPP ietvarā, maksimāli saglabājot esošo trasi, ceļa konstrukciju, izbūvējot 2+1 (kā Paņevežas apvedceļš) vai 2+2 (kā Ogres šoseja) profilu ar atļauto ātrumu 90–100 km/h. Posmu prioritāte – iekšējo kravu pārvadājumu apjoms un militārā mobilitāte, lai paātrinātu militārās tehnikas, darbaspēka un kravu plūsmu.
3. Reālistiska pieeja automaģistrāļu izbūvei. Latvija nevar atļauties jaunas automaģistrāles ar 120 km/h, jo trūkst līdzekļu esošā tīkla uzturēšanai. Tāpēc Via Baltica var būvēt tikai tad, ja Eiropas Savienība piešķir finansējumu (piemēram, militārās mobilitātes fonda ietvaros). Ar valsts vai PPP līdzekļiem realizējami galvenokārt pilsētu apvedceļi kā Bauskas apvedceļš.
4. Rail Baltica projektu optimizācija. Ja būvprojekta cikls to pieļauj, Rail Baltic jāīsteno kārtās. Viss, ko iespējams atlikt, jāatliek, pat ja kopējās izmaksas ilgtermiņā pieaug, — svarīgi nodrošināt minimālu, bet funkcionālu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai.
5. Pārbūvējamo ceļu platumu optimizācija VSIA “Latvijas valsts ceļi” jāuzdod salīdzināt Latvijas ceļu standartu platumus ar kaimiņvalstu praksi, lai pārbūvju laikā izvērtētu iespējas tos samazināt pie noteiktas satiksmes intensitātes, ja līdzīgi risinājumi Eiropā sevi pierādījuši.
6. Pārtraukt valsts ceļu nodošanu pašvaldībām. Jāatceļ Satiksmes ministrijas un LVC spiediens uz pašvaldībām pārņemt valsts ceļu posmus. Pašvaldībām trūkst speciālistu kapacitātes. LVC projekti tiek vadīti profesionāli – ar pieredzējušiem inženieriem, laboratorijām un kvalitātes uzraudzību, kas ļauj samazināt izmaksas un pagarināt ceļu kalpošanas laiku.
7. Defektu aktu projektu palielināšana. Ierobežotu līdzekļu apstākļos jāsamazina pilnas pārbūves un jāpalielina virskārtas remontu apjoms (asfalta nomaiņa, ūdens atvades sakārtošana). Projektēšanu jāuztic sertificētām projektēšanas firmām, nevis LVC speciālistiem.
8. Tilta infrastruktūras atjaunošana. Neskatoties uz ierobežoto budžetu, vismaz divkāršot LVC tiltu pārbūves budžetu, lai tiltus atjaunotu pirms to tehniskā sabrukuma.
9. A10–A2 koridora attīstīšana. Izskatīt iespēju LVC sadarbībā ar Rīgas un Mārupes pašvaldībām izveidot četru joslu ceļu bez apstāšanās no A10 līdz A2, izmantojot Dienvidu tilta infrastruktūru. Tas ļautu nodrošināt apvedceļa funkciju, kam šobrīd nav paredzēta finansējuma.
10. “Turbo apļu” standarta ieviešana. Izstrādāt un ieviest “turbo apļu” standartu, līdzīgi kā Polijā un Lietuvā (piemēram, Paņevežas apvedceļā). Pašlaik Latvijas standarti to neatbalsta, taču šie risinājumi būtiski palielina krustojumu caurlaides spēju ar nelielām izmaksām.

Jānis Bergs

Atbalstu kustības "Bez Partijām" galveno ideju par vēlēšanas sistēmas maiņu.
Vēlos dot savu ieguldījumu tajā.

1. Pieņemot likumus, konvencijas un citus dokumentus, vadīties, lai tie būtu labvēlīgi un Latviju saglabājoši kā nacionālu valsti. Lai Latvija ir vieta, kur droši un visur ir latviešu valoda.
2. Ar likumu noteikt — deputāts, valdes loceklis, padomes locekļi — visi tie, kas pieņem lēmumus, var balsot tikai "par" vai "pret". Visiem balsotājam jātbild personīgi, līdz par kriminālatbildībai, par pieņemto lēmumu.
3. Izglītības sistēmā — no bērnu dārza līdz devītai klasei — 100% nodrošināt ar materiāliem, programmām utt., lai varētu izpildīt ministrijas lēmumus. Vairāk uzmanības pievērst profesionālas izglītības kvalitātei. Ministrijā jābūt skaidrai politikai par atbalstāmām profesijām.
4. Palielināt valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm.
5. Valsts atbalsts, padarot uzņēmumus ieinteresētus nodarbināt cilvēkus arī pēc dzīves spēcīgajiem gadiem. Kā arī valstij pašai uzņemties šo cilvēku nodarbināšanu savās iestādēs.
6. Mazos uzņēmumus atbrīvot no daļa nodokļu (atstāt tikai sociālo nodokli, un ja būs, tad arī obligāto veselības apdrošināšanu) maksāšanas. Īpaši tiem uzņēmumiem, kuri darbojas (rēali darbojas, ne tikai reģistrēti) lauku apvidos, mazpilsētās.
7. Bezdeficīta budžets.
8. Latvijas iedzīvotājs kā lielākā vērtība — ne tikai vārdos, bet arī darbos. Nekādas naudas taupīšana šī nosacījuma izpildīšanai. Ir mazās skolas, ir mazās slimnīcas — jo valsts ir priekš cilvēkiem.
9. Valsts līdzekļu nelietderīgai izlietošanai ir krimināla atbildība. Ir daudz atklātu nelikumību, bet maz kas reāli ir saņēmis sodu.
10. Stiprināt valsts policiju. Policijas galvenais uzdevums ir klātbūt, jo diemžēl ļoti lielai tautas daļai tikai tad ir vēlme būt likumpaklausīgiem. Lai varētu samazināt vai atcelt policijas klātbūtni, veikt daudz aptverošākas moderno tehnoloģiju izmantošanas. Visam jābūt saprāta robežās, ieviešam kārtību tur, kur tā ir augstākajā prioritātē. Piemēram, nav jākontrolē braukšanas ātrums taisnā ceļa posmā, ārpus apdzīvotas vietas, kur nav nekāda augsta bīstamība.

Dans Bērtulis

1. Deputāti ar vismaz bakalaura grādu.
2. Bizness savietojams ar deputāta statusu.
3. Ministrs — nozares autoritāte.
4. Caur nodokļiem pārdalamā IKP proporcija — ap 30%.
5. Tēvs un māte, nevis numurētie vecāki.

Jānis Brants

Nekur nevēlos iesaistīties, bet izsaku savu redzējumu. Pagaidām ir jāstrādā un jāaudzina bērni.

Māris Bremze

Man ir liela pieredze saskarsmē ar Latvijas politiskās sistēmas radīto ietekmi uz lietām, kurām būtu jābūt profesionāli sakārtotām un kas nestu labumu Latvijas ekonomikai. Tomēr notiek tieši pretēji, partiju un aiz tām stāvošo šauro grupējumu ietekmē viss tiek degradēts. Uzskatu, ka šī situācija ir jāmaina un “Bez partijām” ideja varētu kļūt par pagriezienu mūsu valsts vēsturē.

0. Valsts labklājības palielināšana!
1. Vēlēšanu sistēmas maiņa.
2. Korupcijas un aizliegtu vienošanos izskaušana.
3. Valsts lomas uzņēmējdarbībā būtiska samazināšana.
4. Valsts administratīvās pārvaldes izmaksu būtiska samazināšana.
5. Veselības jomas reforma.
6. Izglītības jomas nozīmes būtiska palielināšana, to skaitā pedagogu atlīdzības palielināšana.
7. Būtiska nodokļu sloga samazināšana uzņēmējdarbībai.
8. Konkurences veicināšana uzņēmējdarbībā.
9. Ierindas policijas, ugunsdzēsības un citu sabiedrības drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzības palielināšana.
10. Pensiju palielināšana.

Agita Brikmane

Vienmēr esmu apzinājusies, ka esošā vēlēšanu sistēma patiešām nestrādā un vienīgais veids kā kaut ko mainīt uz labo pusi, ir mainīt vēlēšanu sistēmu, ka cilvēkiem ir iespējams balsot par konkrētiem kandidātiem, nevis partijām, kas beigu beigās nenes atbildību par neko!

1. Bezpartiju vēlēšanu sistēmas ieviešana.
   Tiktu aizstāta partiju sarakstu sistēma ar individuālu kandidātu vēlēšanām, kur pilsoņi var balsot par konkrētiem cilvēkiem, nevis partijām. Katrs kandidāts uzrāda savu programmu un atbildību vēlētāju priekšā.
2. Pilsoņu kandidēšanas vienkāršošana.
   Samazināt birokrātiskos šķēršļus neatkarīgu kandidātu reģistrācijai Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ieviest iespēju digitāli iesniegt atbalsta parakstus caur eParakstu un eID.
3. Sabiedriskās kontroles mehānismi.
   Izveidot Pilsoņu uzraudzības padomi, kas vērtē politiķu darbību, ētiku un solījumu izpildi. Šī padome būtu veidota no nevalstisko organizāciju, akadēmiskā sektora un pilsonisko aktīvistu pārstāvjiem.
4. Tiešās demokrātijas stiprināšana.
   Ieviest biežākus un vienkāršākus referendumus, tostarp par nozīmīgiem likumprojektiem un sabiedrībai būtiskiem lēmumiem. Referendumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu slieksni samazināt.
5. Atklāta valsts pārvalde.
   Visi valdības, pašvaldību un valsts uzņēmumu līgumi, iepirkumi un padomes locekļu atlases kļūtu pilnībā publiski pieejami digitālā formātā. Ieviestu vienotu “Atklātības portālu” ar viegli saprotamiem datiem.
6. Reģionu pārstāvības līdzsvarošana.
   Ieviestu reģionālo pārstāvju kvotas — katrs Latvijas reģions vēlētos noteiktu deputātu skaitu, lai Rīgas ietekme nepārsvarētu pārējās teritorijas intereses.
7. Profesionāla un nepolitizēta valsts pārvalde.
   Valsts sekretāri, ministriju vadītāji un uzņēmumu padomes tiktu izraudzīti konkursā pēc kompetences, nevis politiskās piederības. Tiktu ieviests neatkarīgs valsts amatu atlases birojs.
8. Sabiedrības izglītošana par pilsoniskumu.
   Uzsvars uz pilsonisko izglītību skolās, medijpratību un vēlēšanu sistēmas izpratni. Valsts atbalsts programām, kas veicina jauniešu līdzdalību un politisko atbildību.
9. Digitālā demokrātija.
   Izveidot drošu e-platformu pilsoņu iniciatīvām, debatēm un balsojumiem par likumdošanas priekšlikumiem. Šī sistēma nodrošinātu, ka iedzīvotāju idejas nonāk līdz likumdevējiem.
10. Atbildības un atsaukšanas mehānisms.
    Ieviest iespēju atsaukt ievēlētos deputātus viņu pilnvaru laikā, ja tiek konstatēta solījumu nepildīšana vai ētikas pārkāpumi. Atsaukšanas iniciatīva būtu iespējama ar noteiktu vēlētāju skaitu.

Anita Brutāne

Tas, ka Latvija pēdējo gadu laikā stabili ir pēdējās vietās Eiropā, sarūgtina. Latvijas valdošie ir izveidojuši savu grupiņu, kuru tautas viedoklis neinteresē.

1. Uzticības atjaunošana starp valsti un sabiedrību.
1.1. Jauna vēlēšanu sistēma.
1.2. Birokrātijas samazināšana. Izveidota neatkarīga valsts padome, kas caurskatītu valsts iestāžu tēriņu lietderību — veicamie uzdevumi, sasniegumi , štata vietu analīze utt.
1.3. VK lomas palielināšana, uzsvars uz lietderības revīzijām.
1.4. Valsts iepirkumos virs noteiktas summas obligāta Valsts kontroles lietderības revīzija.
1.5. Pieķerts korupcijā — neizbēgama atbildība un mūža liegums ieņemt valsts amatus.
1.6. Ierēdnis ir sabiedrības kalps, ierēdņu (īpaši augsti stāvošu) vērtēšana pēc sabiedrības apmierinātības rādītājiem.
2. Izglītība- valsts pamats un nākotne.
2.1. Mācību satura analīze. Vairāk dzīvesprasmju, pilsoniskās izglītības, finanšu pratības un radošuma.
2.2. Skolotāju profesijas statusa celšana - adekvāts atalgojums, darba rezultātu popularizēšana, katru gadu labāko skolotāju sumināšana utt.
2.3. Valsts līmeņa ikgadējās matemātikas un eseju, stāstu (sacerējumu) olimpiādes visās klašu grupās.
2.4. Arodskolu atjaunošana (ne visiem vajag augstāko izglītību), lai jaunietis var apgūt derīgu profesiju.
2.5. Skolotājiem profesionālās pilnveides fonds, no kura tiek segti izdevumi apmācībām, kvalifikācijas celšanai un pieredzes apmaiņai ārzemēs. Katrs, kurš saņēmis fonda līdzekļus, apņemas novadīt vismaz 5 (vai cits skaits) seminārus, kuros dalās ar iegūto.
2.6. Valsts stratēģijas izveide, kas sasaista skolas, augstskolas un darba tirgu.
3. Ekonomika ar cilvēka seju.
3.1. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kā valsts mugurkaulam - vienkāršāki nodokļi, mazāk kontroles, vairāk partnerības.
3.2. Atbalsts vietējai ražošanai.
4. Nacionālās pašapziņas stiprināšana.
4.1. Valsts atbalsts projektiem, kas stiprina nacionālo pašapziņu.

Gurijs Bulle

Gribas ticēt ka nāks spēks kas noslaucīs šo nejēdzīgo valsts pārvaldi. Nihilisms, vienaldzība, pilnīgs bardaks, nejēdzības. Deputātiem, ministriem, pārvaldes ierēdņiem Latvijas izzagšanas, pārdošanas situācija stingri jāmaina. Radu būšana jāizbeidz. Valsts pārvaldei jāsaprot un jāzina, ka viņus uztur uzņēmēji. Valsts pārvaldes darbinieku nodokļus maksā nodokļu maksātāji.

1. 17 vēlēšanu apgabali, vēlētāji var izvēlēties kanditātus no visiem sarakstiem.
2. Tautas vēlēts valsts prezidents.
3. Par 35-50% samazināt pārvaldes darbinieku, ministriju darbinieku skaitu.
4. Likvidēt visos valsts iepirkumos nosacījumu, ka uzvarēs lētākais piedāvājums. To nomainīt pret — saimnieciski izdevīgākais.
5. Likvidēt EIS iepirkumu sistēmu valsts iestādēm.
6. Pārtraukt uzvelt uz pašvaldību pleciem aizvien vairāk un vairāk. Tajā pašā laikā ministrijas spēlē novusu.
7. Ministriju vadībā drīkst būt tikai šo nozaru speciālisti ar pieredzi vadīt šīs ministrijas.
8. Jāsakārto un jāpilnveido slimnīcu darbība. Slimnīcu vadībā jābūt nozaru speciālistiem.
9. Jāizbeidz muldēšana, solīšana, melošana un laipošana. Satversmē jāiestrādā divas lietas — pienākums un atbildība. Katras partijais deputātam zvērestā jāietver, ka viņi savu darbību veiks ar pienākumu un uzņemsies atbildību par darbību un bezdarbību.

Rihards Dabolins

Vēlos, lai Latvija ir vieta, kur latviešiem būt, vēlēšanu sistēmas uzlabojumi rada iespējas Saeimas deputātiem būt neatkarīgiem no partijas un būt brīviem savos balsojumos, kas viņiem uzliek pienākumu iedziļināties vairāk likumos, kurus viņi pieņem.

Latvijas nākotne nav naftas atradnes vai lieli investīciju fondi — mūsu īstā bagātība ir cilvēki. Katrs bērns, kas piedzimst Latvijā, ir ieguldījums valsts drošībā, ekonomikā un mūsu valodas un kultūras pastāvēšanā. Pārāk ilgi esam domājuši, ka vispirms jābūt “ideāliem apstākļiem” — lielam dzīvoklim, labākai izglītībai, labākam darbam, pilnīgai drošībai — un tikai tad var atļauties bērnus. Bet patiesība ir cita: apstākļi kļūs labāki tikai tad, ja būs cilvēki, kas tos veido. Tāpēc šodien svarīgākais nav kvadrātmetri vai karjeras pakāpes, bet dzīvība, kas turpina Latviju.

Mums vajag domāt ne tikai par kvalitāti, bet arī par kvantitāti — par to, lai Latvija vispār būtu. Jo bez cilvēkiem nebūs ne ekonomikas, ne valsts, ne nākotnes. Lai katrs bērns kļūst par mūsu kopīgās labklājības sākumu. Atbalstīsim ģimenes, veidosim vidi, kur bērni ir svētība, nevis problēma — jo katrs bērns ir vēl viena cerība, vēl divas rokas Latvijas izaugsmei. Ja mēs atbalstīsim tos, kas nes nākamo paaudzi, — mēs atbalstīsim arī paši sevi un Latviju.

1. Samazināt vecāku tiesisko slogu samazinot ekonomisko slogu. Valsts uzņemas lielāku atbildību par bērna augšanas un izglītības izmaksām, lai bērnu audzināšana nebūtu ekonomisks risks, bet dabiska sabiedrības izvēle. Vecāks nav sodāms par bērna nepieskatīšanu līdz 7. gadiem ir jābūt sistēmai kurā valsts/sabiedrība palīdz pieskatīt bērnu nodod savas zināsanas.
2. Vienlīdzīgs atbalsts visiem vecākiem. Visi vecāki saņem vienādu valsts atbalstu neatkarīgi no vecāka vai bērna nodarbinātības statusa — bērna aprūpe ir sabiedrības ieguldījums, nevis privāts izdevums.
3. Balstiesības par bērniem. Vecākiem piešķirt papildu balsi vēlēšanās par nepilngadīgu bērnu — tā, lai arī nākamās paaudzes intereses būtu pārstāvētas valsts lēmumu pieņemšanā.
4. Pilngadības vecuma samazināšana. Tehnoloģiju laikmetā jaunieši ātrāk iegūst zināšanas par sabiedrību un ekonomiku. Samazināt pilngadības vecumu, lai ātrāk iesaistītos darba tirgū un lēmumu pieņemšanā. Mums kā sabiedrībai jāiemācās ātrāk nodot zināšanas bērniem.
5. Pensiju reforma — pensija ieguldījums nākotnē, bērni ieguldijums pensijā Pensijas apmēru sasaistīt ar bērnu iemaksām sociālajā sistēmā (2%-tēvam, 4%- mātei uzkrājums 2. pensiju līmenī samazinot 1. līmeņa iemaksas). Sievietēm (vai galvenajam aprūpētājam) paredzēt lielāku papildus uzkrājumu par bērna dzemdēšanu un audzināšanu, kompensējot karjeras un ienākumu zudumu. Vecākiem būs iniacitīva, kas motivē audzināt izglītotus, strādīgus bērnus kas cels savu un visas sabiedrības labklājību sievietes par katru bērnu saņem iespēju par noteiktu laiku pensionēties agrāk. Izdienas pensija kļūst par iemaksām 2. pensiju līmenī.
6. Mūža pensija ar kapitāla saglabāšanu. Iespēja izņemt 2. un 3. pensiju līmeņa uzkrājumus ar samazinātu nodokli, ja tiek izņemts līdz 0,3% mēnesī. Tas nodrošina stabilus ienākumus un ļauj saglabāt kapitālu nākamajām paaudzēm.
7. Dalīšanās ekonomika valsts līmenī. Visi valsts un pašvaldību aktīvi, kas netiek izmantoti 24/7, piedalās koplietošanas sistēmā. Kvalitatīvas lietas jāpadara pieejamas sabiedrībai par godīgu samaksu — tas ceļ dzīves līmeni un efektivitāti.
8. Atklātība veselības aprūpē. Padarīt publisku visu veselības aprūpes sistēmas resursu noslogojumu — iekārtas jānoslogo. Tas rada uzticību un efektivitāti. Pakalpojumiem kas atgriež cilvēku darba tirgū jābūt pieejamam pēc stundu sistēmas nevis kvotu sistēmas.
9. Valsts grāmatvedība mašīnlasāmā formā. Pāreja uz atklātu, datu formātā pieejamu valsts grāmatvedību. Tas ļautu ātri identificēt negodīgus uzņēmumus un novērst ēnu ekonomiku, aizsargājot godīgos dalībniekus. Ieviest sākotnēji sākot ar nozarēm uzņemumiem kas saņem nodokļu atvieglojumus samazināto PVN.
10. Likumu un noteikumu caurspīdība un izskaidrojumi. Katram likuma pantam jāpievieno skaidrojums: kā tas ietekmē cilvēkus, ģimenes, demogrāfiju, ekonomiku un valsts attīstību. Tiesību aktiem jābūt saprotamiem visiem. Katram ir pieeja pievienot savu komentāru kā tas viņu ietekmē, balstoties uz visas sabiedrības skaidrijumiem tiek veikti grozījumi alternatīvas utt. Ierēdņiem jābūt nodarbinātiem nevis bezgalīgi jaunu dokumentu radīšanā bet gan esošo reālas ietekmes izvērtēšanā, katrai kontroles darbībai kas ietverta likumā jāmācās pielikt darba stundas privātā un publiskā sektorā, lai to visu nodrošinātu.

Valters Dakša

Vecā sistēma nokalpojusi sabiedrības un tehnoloģisko pārmaiņu priekšā.

1. Apvienot visas Latvijas atmiņas institūcijas (muzejus, skolas, bibliotēkas, arhīvus, universitātes, koncertzāles, teātrus) vienā VAS, Atmiņas institūciju funkcijas ir atcerēties visplašākajā nozīmē. Atcerēties prasmes, pieredzes, tehnoloģijas, vietas, cilvēkus, priekšmetus un datus; nodrošināt uzglabāšanu, pieejamību, restaurāciju un uzturēšanu. Un katrai atcerēšanās funkcijai ir nepieciešama kāda vai visas nodrošinājuma funkcijas. Mana pilsoniskā pārliecība ir, ka nodrošinājuma funkcijas ir jānodrošina centralizēti un jāizplata decentralizēti.
2. Izveidot visā valstī vienotu projektu pieteikumu sistēmu, un uz jauno sistēmu nepaņemt vecās infekcijas. Nodrošināt demokrātiskumu — vertikāli nevis horizontāli organizētu projektu pieteikumu sistēmu, kurā projektus var gan cikliski turpināt, gan projektu vērtēšana sadalīta nevis pa nozarēm, bet īstenoto aktivitāšu žanriem; godīgumu — iesaistīt gan projektu iesniedzējus, gan īstenotājus un sabiedrību projektu vērtēšanā, publiskumu — izveidot valsts atbalstīto projektu internetžurnālu, pašcieņu un līdztiesību — projektu konkursu norisināšanās reizi nedēļā ātrākai un efektīvākai mūsu visu attīstībai.
3. Īstenot mobilizāciju. Evakuācijas mācības. Pašcieņai. Drosmei. Tālredzībai. Spēkam. Plašu, vispārēju. Iesaistīt betona būvdetaļu ražotājus un veikt visaptverošu jaunu modernu dubultā pielietojuma patvertņu izbūvi visā Latvijā. Izveidot mūsu pašu Mannerheima līniju, gan uz visas robežas, gan pretgaisa aizsardzībā, gan gatavībā evakuēties. Baltijas valstu ietvaros izveidot pilna cikla militāro ražošanu, it sevišķi pretgaisa aizsardzības iekārtu. Izveidot Liepājas un Rīgas zemūdeņu jūras spēku bāzes.
4. Apvienot latviešu emigrācijā mantojumu vienā VAS, kas pārņemtu latviešu baznīcas un biedrību namus, izveidotu un atjaunotu, uzturētu latviešu kultūras un reemigrācijas centrus, ar bibliotēku, izstāžu, pasākumu, mēģinājumu un īres telpām.
5. Izveidot ekoloģiskos mežu masīvus, kuri nekad netiktu izcirsti, bet atvēlēti bioloģiskajai daudzveidībai, aktīvajai atpūtai dabai, sēņošanai un ogošanai.
6. Atjaunotu un stiprinātu kooperatīvā un krājaizdevu kredīta organizācijas, ALTUM likvidētu vai pārveidotu kā šo organizāciju kreditētāju un standartu uzturētāju.
7. Ideja par jauno valsti. Jaunās tehnoloģijas ne tikai uzlabo mūsu privāto dzīvi, bet arī pārveido kā lietas tiek darītas sabiedriski. Mana ideja ir par valsts sociālā tīkla izveidi ar all included principu,— ja vēlies tīklu izmantot, valsts var automatizēt lielu daļu no mums kopīgajām lietām: šajā tīklā varēsi izveidot savas privātās bibliotēkas katalogu, ja vēlēsies publicēt to, noliktavas sistēmu, automatizēt nodokļu maksājumus, piedalīties valsts pārvaldē lemjot, balsojot, diskutējot, iekļaujot jauno tehnoloģiju sniegtās demokrātijas iespējas reālā pārvaldē.
8. Audits, vēsturiskais pārskats, sistematizācija, pieejamība. Mums ir unikāla iespēja visu līdzšinējo pieredzi pārdomāt, pārveidot par datiem, tos analizēt, mūsdienās visu līdzšinējo pieredzi var ātri kaut gan ne intelektuāli vienkārši digitalizēt un izveidot par mākslīgā intelekta modeļiem. Tā noteikti ir daļa no jaunās valsts veiksmes atslēgām, vēsturiskajos datos balstīti vertikāli mākslīgo intelektu modeļi un to aģenti. Veikto zinātnisko izpēti publicēt gan onlainā, gan drukātā veidā, piemēram, izdot rokasgrāmatu kā strādā Latvijas valsts, vai piemērs no manas nozares, izdot pilnu visu laiku latviešu grāmatu bibliogrāfiju. Sākt no katras lietas, institūcijas, zemes īpašuma tapšanas līdz tās šodienas stāvoklim, ja nepieciešams restaurēt sākotnējo pielietojumu.
9. Ieviest universālo ienākumu,- ja ne citādi, tad bezmaksas resursu veidā, katram piešķirt noteiktu daudzumu ūdens, elektrības, iespēju par brīvu vai izsolēs iegādāties norakstīto valsts mantu. Centralizēt visas valsts izsoļu vietnes vienā, nodrošināt izsoles ik nedēļu, izsolīt arī sīkus priekšmetus un mēbeles, instrumentus u.c. valsts mantu, kas šobrīd tiek utilizēta vai pret kuru ir nevīžīga attieksme, vai pat zagšana. Nodokļu atlaides — parādu norakstīšana. Jaunajā vienotajā projektu pieteikumu sistēmā iekļaut pieteikumu parādu norakstīšanai vai kredītbrīvdienām.
10. Atjaunot pilsonību 1940. gadā izceļojušajiem vācu tautības pilsoņiem, atgriezt viņiem īpašumus. Nomainīt Latvijas valsts nosaukumu uz Livonijas valsts, par valsts dibināšanas gadu atzīt 1225., kas ir dokumentētā valstiskuma sākotnes gads Latvijas teritorijā, jo ar Livonijas mantojumu mūs apkrāpa latviešu naids pret augstākām feodālajām kārtām un 19. un 20. gs. politiskās un ekonomiski sabiedriskās kustības. Atjaunot aristokrātiju un padarīt to par jautru pilsonisku spēli, kurā ikviens augot un pildot sabiedriskos pienākumus varētu iegūt ne tikai ordeņus un dienesta pakāpes, bet arī titulus.

Guntis Eņģelis

Meklēju motivāciju nobalsot par deputāta vārda cienīgiem cilvēkiem šinīs, tad arī nākamajās vēlēšanās. Un aiznākamajās arī.

Par vēlēšanām:

1. Vēlēšanām jānotiek darba dienā (balsojot brīvdienās, tiek zaudētas ārkārtīgi daudz balsu, jo parastais latvietis - vulgaris bieži vien atmet ar roku balsošanai, jo vēlēšanu dienā atrodas savā lauku īpašumā vai SPA Igaunijā).
2. Vēlēt nedrīkst jebkurā apgabalā, jo tas veicinās manipulācijas ar vēlētāju balsīm, ko izmantos partijas, kā arī atsevišķi kandidāti. Kandidātiem ir jābūt “piesaistītiem” konkrētam apgabalam, kuram ir “piesaistīti” arī šī apgabala konkrēti vēlētāji. Ārzemēs mītošie vēlētāji balso elektroniski un par jebkuru sev vēlamo apgabalu un kandidātiem šajā apgabalā.
3. Ieslodzījuma vietās esošie pilsoņi balsošanā nepiedalās.
4. Tuvākā nākotnē - apsvērt iespēju tiem pilsoņiem, kuri ir gatavi savu balsi pārdot - dot iespēju to izdarīt oficiāli. Tas būtu - valsts samaksā pilsonim naudas summu par to, ka šis pilsonis ir gatavs nebalsot, jo nejūtas patriotiski motivēts to darīt, respektīvi, ir gatavs , lai par valsts nākotni domā citi. Tas varētu būt divu Saeimas vēlēšanu periods, kurā šis pilsonis vēlēšanās nepiedalās. Pēc šī perioda beigām dalība automātiski atjaunojas vai arī pilsonis piesaka jaunu kompensācijas periodu.

Par "pēc" vēlēšanām:

5. Palīgu skaits vienam deputātam - ne vairāk par vienu.
6. Deputāts nedrīkst strādāt citu algotu darbu (arī savā uzņēmumā), pretējā gadījumā tas radīs precendentu par deputātiem kļūt arī cilvēkiem, kas paralēli darbojas citās valsts institūcijās.

Dažādi:

1. Valsts pārvalde. Ieviest prēmiju sistēmu par valsts līdzekļu taupīšanu nevis par 100%-īgu budžeta līdzekļu izmantošanu. Likvidēt ministrijās nodaļas, kas nodarbojas ar atbalsta servisu — grāmatvedība, lietvedība, saimnieciskie departamenti — tas jādara centralizēti un jānodod Valsts Kancelejas pakļautībā.
2. Reliģija. Definēt kristietību kā oficiālo valsts reliģiju, kā arī piešķirst īpašo statusu pagānu konfesijām kā vēsturiskā mantojuma nesējām.
3. Valsts aizsardzība. Ieviest bezmaksas apmācību programmu dronu vadīšanā, kā arī atvieglot ieroču saņemšanas atļaujas viensētās dzīvojošiem pilsoņiem (šeit ir svarīga pašvaldības iesaiste, lai novērstu manipulācijas ar deklarētām dzīvesvietām) .
4. Migrācija. Fokuss uz “globālo dienvidu” valstu iedzīvotāju imigrācijas kontroli. Dzīves vietu izīrētājiem kopā ar īres līgumu ir jāiesniedz ziņas par dzīvokļa īrnieku (Latvijas/Eiropas pastāvīgā iedzīvotāja gadījumā tas būtu personas kods, citu valstu pilsoņu gadījumā — PMLP izsniegtais kods) Šādu ziņu nesniegšanas gadījumā dzīves vieta tiek uzskatīta par izīrētu ne pēc noteikumiem un dzīvokļa izīrētājam var tikt piemērota soda nauda. Pienākums reģistrēt savu dzīves vietu ir visiem citu valstu pisoņiem neatkarīgi no vecuma. Nereģistrēšanas gadījumā imigrants zaudē savu uzturēšanās atļauju un var tikt izraidīts no valsts.

Andrejs Faibuševičs

Uzskatu, ka vēlēšanu sistēma tik tiešām ir jāmaina, lai nezaudētu tautas ticību savas valsts parlamentam.

Ilmārs Geidāns

Acīmredzami, ka esošā politiskā valsts pārvaldes sistēma ne tikai nedarbojas labi, bet rauj Latviju: 1) finansiālā bezdibenī, par ko neviens ierēdnis, neviena amatpersona nenes nekādu atbildību. 2) Šī sistēma veicina korupciju, lēmējvaras, izpildvaras, uzraugošo institūciju, izmeklējošo institūciju, policijas, tiesas saaugšanu biedējošā astoņkājī, “roka roku mazgā” sistēmā. Tas ir taisnākais ceļš uz valstisku katastrofu, uz mūsu valsts iznīcību, morālu, finansiālu un fizisku iznīcību. Pilsoņiem, pārstājot uzticēties valsts institūcijām, nolaižas rokas, pārņem vienaldzība, zūd cerība un ticība savai un savu bērnu nākotnei. (500 000 Latvijas pilsoņu dzīvo, strādā ārvalstīs).

Neviens cits mūsu Latviju nepadarīs par labāku zemi, valsti, kā tikai mēs paši!

Ir jāparedz finansiāla un krimināla atbildība par apzinātiem, vai nekompetences radītiem valsts amatpersonu, ierēdņu, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību amatpersonu lēmumiem, darbībām, kas radījušas zaudējumus Latvijas valstij, tās pilsoņiem.

Armands Gipters

Redzu šo vēlēšanu sistēmu kā vienīgo risinājumu Latvijas politiskajai pārvērtībai uz izaugsmi, neķeroties pie jaunas Republikas!

Agris Grīnbergs

Neapmierinoša valsts attīstība, vāja pārvalde, slikti rezultāti praktiski ikvienā nozarē, varas koncentrācija un konkurences ierobežošana liek apšaubīt šīs valsts pastāvēšanas iespējas.

1. Valsts attīstības galvenais uzdevums — Latvija ir plaukstoša zeme ar turīgiem pilsoņiem, nostiprinātu demokrātiju, mazu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, un augošu iedzīvotāju skaitu. Labākā vieta pasaulē latviešu kā nācijas uzplaukumam. Ziemeļeiropas attīstības čempions.
2. Valsts turības un attīstības stratēģijas un plānu izstrāde, ar mērķi nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi IKP vismaz +5% gadā, Latvija 2100, 2050, un katrai piecgadei.
3. Valsts stratēģisko attīstības nozaru pārskatīšana, ar fokusu uz nozarēm, kurās Latvijai ir vai var tikt attīstītas konkurences priekšrocības (lauksamniecība, mežsaimniecība, pārtika, pārstrāde, mašīnbūve, veselība un farmācija, IT).
4. Enerģētikas stratēģijas pārskatīšana ar vienu mērķi — zemākā un stabilākā enerģijas cena reģionā.
5. Vienota Latvijas infrastruktūras attīstības programma Latvija 2050, ietverot, ceļu, ostu, aizsardzības, pētniecības, izglītības, veselības, mājokļu programmas, un vienotu šo attīstības programmu izvērtējumu, finansēšanu, pārraudzību un kontroli.
6. Izglītības paātrinājums: talantīgu jauno skolotāju sagatavošana ārvalstīs, sagatavotiem fiksēta termiņa līgumi; skolotājiem ne mazāk kā 150% vidējā alga (pret vidējo valstī); zinātniskai pētniecībai galvenie uzdevumi — komercializējumu pētījumu attīstība un panākumi komercializācijā; izglītības satura pārskatīšana atbilstoši valsts izaugsmes mērķiem; profesionālās izglītības/tehnikumu attīstība un nostiprināšana; krievvalodīgo integrācija caur kvalitatīvu izglītību latviešu valodā
7. Valsts attīstības fonda izveide, ar 4 mērķiem: stratēģisku investīciju projektu attīstība Latvijā, esošo aktīvu vērtības maksimizācija, Latvijas kapitāla tirgus attīstība, fonda kopējo aktīvu vērtības audzēšana par vismaz 10% gadā.
8. Ministrijas uz 5 gadiem (mērķi, plāni, uzdevumi, nulles budžets, ikgadējs izvērtējums mērķu un KPI sasniegšanai, 5 gades izvērtējums un likvidācija vai būtiskas izmaiņas).
9. Turīgas valsts attīstības programma, kas ietver pasākumus privātpersonu turības un privāto uzņēmumu attīstībai, tai skaitā: 1) Privātpersonu un pašnodarbināto ienākumi līdz 25 000 EUR gadā ir neapliekami; 2) jaundibinātās uzņēmējsabiedrības atbrīvotas no UIN par pirmo 5 gadu laikā veiktām investīcijām; 3) Primārais mājoklis nav apliekams ar NĪN, un pirmais mājoklis nav apliekams ar PVN; 4) Investīciju konts katram LV pilsonim, ar 5000 EUR uz dzimšanu, labā indeksu fondā un/vai izcilos LV aktīvos.
10. Pilnīgs klimata saistību izvērtējums un stratēģiskās izmaiņas, tajās par primāro stādot ekonomisko izaugsmi, lietderību, ROIC; likvidēts KEM, būtiskas funkcijas integrētas EM, primārais uzdevums — ekonomiskā izaugsme.

Māris Igavens

Latvija nevar attīstīties, ja varai nav atbildības. Zeļ personības, kas ir talantīgi divkoši, viņi vada valsts galvenās iestādes, kā rezultātā cilvēki neredz jēgu censties. Jābūt otrādi, cilvēks realizē savas intereses un tajā pašā laikā īsteno sabiedrības kopējo labumu. Tas totāli nestrādā. Šajos apstākļos runāt par jebkādām reformām un īstenot pārmaiņas nes tikai ļaunumu.

1. Demokrātija ir nozagta ar policistu rokām: pasūtījuma lietas, kontrabandas trafika piesegšana, jebkāda lieta ar policijas darbinieku radiniekiem ir bezjēdzīga laika tērēšana — tas ir kliedzoši. Tas ir tiešs suverenitātes un brīvības apdraudējums. Arī policistu lojalitāte valstij x stundā ir apšaubāma. Nepieciešama reforma, kādu veica igauņi (nosacīti), pusi atlaida, otrajai pusei divkāršoja algu. Visādu nodaļu ir pārāk daudz, reģiona pārvaldes ir korupcijas perēklis, kad brauc specbrigāde no Rīgas, visa pilsēta jau zina. Par prokuroriem un tiesnešiem advokātu apvienības jau ir skaļi izteikušās.
2. Valstiskuma koncepcija ir jāuzlabo, valsts svētku svinības ir pliekanības paraugstunda, vai trūkst filozofu un režisoru, kas patriotiskas sajūtas pacelt pārākā pakāpē. Kas ir Lāčplēša diena, saprotu, ka mūsu laikos mēs visur zaudējam un uzvaras sajūtas nav, bet vēsturiski? Priekš kam mēs svinam to 4. maiju un 21. augustu gandrīz nemaz. Bija tak atmodas darbinieki, kas nebija nobijušies no puča. Un starp citu vīru (arī mātes), kas godprātīgi pilda savu pienākumu — godināšana un šādas attieksmes vairošana, būtu īpaši svarīgi šajos greizajos konvenciju laikos.
3. Ģimenes lietu tiesa, kas aizstāj bāriņtiesas, nodrošina abu vecāku lielāku atdevi bērnu labsajūtas un attīstības jautājumiem, kredītu procentu brīvdienas ģimenēm, kas kopīgi audzina bērnus. Nedrīkst būt situācija, kad vienam vecākam ir izdevīgi saņemt uzturlīdzekļus ģimenes šķiršanas rezultātā. Pārdomāta dzimstības politika.
4. Tautas saimniecības nacionālā atjaunošana. Fokuss uz saviem resursiem (mežs, lauksaimniecība, IT sektors, inženierija, rekreācija, farmācija un medicīna). Ekonomikas attīstībai trūkst cilvēkresursu, nepieciešams pāriet uz 4 dienu darba nedēļu (MI atbalsts) un valsts sektorā nodarbinātos atbalstīt savā uzņēmējdarbībā. Tikai tas jādara uzmanīgi. Īpašs premjera fonds inovāciju ātram atbalstam. Reģionos atbalsts ātrām produkcijas realizācijas ķēdēm, sastādot godīgu konkurenci ārzemju lielveikaliem, kas izsūc naudu no Latvijas. Atbalsts lietotu iekārtu iegādei līzingā ar Altum vadību, atpirkšanas iespējas neveiksmes gadījumā. Valsts banka vai kreditēšanas sabiedrība. Atbalsts nozaru nevalstiskajiem sektoriem, kas patiesi pārvalda unikālus datus un spēj prognozēt attīstības scenārijus.
5. Izglītības reforma, ņemot par pamatu, ka pēc 10 gadiem būs uz pusi mazāk bērnu. Skolu saglabāšanai, lai pedagogiem būtu darbs, ir noziegums pret pašu nākotni. Universitāšu studiju metožu uzlabošana — mācoties darot, pašvadīta mācīšanās balstīta dizaina domāšanas principos, problēmcentrēta mācīšanās pārdošanas laboratorijās uzņemot mācību gadā uzņēmumus, kuru problemātika tiek risināta studiju kursa laikā. Sadarbība ar jaunuzņēmumu atbalsta institūtiem. Trešo valstu pilsoņu uzņemšanas stingra kontrole.
6. Veselības aprūpe nedrīkst pieprasīt budžeta līdzekļus pretī nenodrošinot nekādus pakalpojumu uzlabojumus, vienkārši jo mazas algas. Zāļu tirgus godīga un caurskatāma politika.
7. Valsts robežas apsargāšanas uzlabošana, iesaistot NBS, kvalitatīvi uzlabojot infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī cilvēkresursus. Esošās metodes “aizliecot zariņu” ir maigi izsakoties katastrofa!
8. Bioloģiskās lauksaimniecības un tūrisma attīstība ir labākas plānošanas un mūsdienīgas loģistikas īstenošanas jautājums. Šim nepieciešams ierobežot lielo ražotāju netaisnīgos lobijus, piesaistīt zinošus speciālistus, mūsdienīgas IT tehnoloģijas, prognozēt un plānot tūrisma apmeklētāju plūsmas, risināt uzglabāšanas, apstrādes un transportēšanas kopīgus pakalpojumus.
9. Ceļu tīkla un melnā seguma optimizācijas atbalsts ar inovatīvu tehnoloģiju palīdzību, ceļu būvniecība ir nesamērīgi dārga, lētākas tehnoloģijas tiek ignorētas pastāvot būvniecības karteļiem. Nepieciešama efektīvāka plānošana, bet pirmām kārtām jau atbildība.
10. Un pats svarīgākais ir plašsaziņas līdzekļu kvalitātes un objektivitātes uzlabošana. Latvijas iedzīvotāji ir apzināti dezinformēti un maldināti par politikas sarežģīto dabu. Sabiedriskajam medijam ir jāizglīto iedzīvotājs, viņam ir jāmāca, kā pareizi balsot, kā pareizi izdarīt politisku izvēli. Savukārt ziņām ir jābūt objektīvām, bez pārspīlējuma piesakot sižetu, uz faktiem balstītām. Savukārt interpretāciju vajag dažādot, atbalstot privātu blogeru un influenceru darbību sociālajos tīklos, nodrošinot viedokļa plurālismu.

Santa Jaujeniece

Kopā ar vīru audzinām 6 bērnus Latvijas laukos – Madonas pusē. Beidzot no jūsu partijas jūtu cilvēcību un iespēju, ka kaut kas patiešām varētu mainīties. Tāpēc, ka jūs nenākat ar uzstādījumu “mēs zinām vislabāk”, bet atstājat atvērtu lauku sarunai un domām. Un cik ļoti šis lauks mums ir nepieciešams! Es nolēmu uzrakstīt savus 10 punktus. Varbūt man nesanāks aktīvi iesaistīties politikā, bet man ir pieredze un viedoklis — kā uzlabot dzīvi Latvijas ģimenēm un mūsu bērnu nākotni. Jo labāka Latvija nesāksies ar jaunām programmām vai skaļiem saukļiem, bet ar jaunu attieksmi – pret cilvēku, pret darbu un pret savu vietu. Tas, iespējams, ir visgrūtākais, bet arī pats svarīgākais.

1. Ģimenes un bērni – visas Latvijas prieks un atbildība. KATRA politiskā lēmuma galvenais jautājums ir viens: vai tas palīdz bērnam augt drošībā, cieņā un mīlestībā? Valstij jāmazina nekustamo īpašumu cenu burbuļi – piešķirot valsts zemi ģimenēm mājokļu celtniecībai un ierobežojot karteļus, kas mākslīgi uztur cenas gaisā. Daudzbērnu ģimenēm jānodrošina iespēja saņemt pieejamus aizdevumus ar zemu procentu likmi mājas remontam, siltināšanai un dzīves apstākļu uzlabošanai, jo no algas vien nomainīt apkures katlu vai jumtu nav iespējams. Ir pieejami bezmaksas zobārsti bērniem reģionos.
2. Latvija nebeidzas pie Ikšķiles. Jāievieš reģionālais nodokļu modelis, kas ļauj daļai nodokļu palikt tajā kopienā, kur tie nopelnīti – lai lauki un mazpilsētas varētu attīstīties ar saviem spēkiem. Valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka jāsniedz vietējiem ražotājiem, amatniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas uztur dzīvu ekonomiku ārpus Rīgas. Grantu un atbalsta sistēmām jābūt vienkāršām un uzticēšanās pilnām, ne pārslogotām ar projektu birokrātiju. Valsts lēmumu pieņemšana jāpārvieto tuvāk cilvēkiem – valdības sēdes regulāri jārīko reģionos.
3. Godīguma ekonomika. Jāsakārto lietotu auto un preču tirgus, nodrošinot reālu garantiju un uzraudzību. Jāizveido patērētāju aizsardzības fonds, kas palīdz cilvēkiem, kurus apkrāpuši negodprātīgi tirgotāji. Jāpastiprina digitālā drošība, lai aizsargātu cilvēkus pret krāpniecību internetā un sociālajos tīklos.
4. Būt gudriem nozīmē BŪT GUDRIEM. Jāsamazina atskaišu slogs un jāļauj skolām radoši īstenot mācību programmas, ņemot vērā “vietējo kodu”. Valstij jākļūst par skolotāja sabiedroto, nevis kontrolieri. Vidusskolās jāievieš valsts un pašvaldību stipendijas labākajiem skolēniem, lai godīgi mācīties kļūtu izdevīgi un prestiži. Pārvilināt labākos “prātus” uz Latviju - skolotāji, lektori, zinātnieki. Tagad no ASV bēg daudzi zinātnieki, lektori. Varētu pārtvert. Pārņemt labākās prakses no Somijas, Igaunijas. Atbalstīt skolās emocionālo izglītību un domāšanas kultūru.
5. CILVĒKS, nevis sistēma centrā. Jāievieš “vienas pieturas princips” galvenajos dzīves procesos, lai cilvēkam nebūtu jāmaldās starp iestādēm. Likumos jāparedz “cilvēcīgā lēmuma tiesības” – godprātīgs ierēdnis, kas rīkojas cilvēka labā, netiek sodīts par formālu kļūdu. Cilvēcība, nevis pareizība ir valsts mēraukla.
6. Cienīgi un stabili ienākumi. Minimālajai algai jābūt pieskaņotai reālajai dzīves dārdzībai, lai strādājošs cilvēks varētu nodrošināt ģimeni. Valstij jāuzņemas atbildība un iniciatīva virzīt Latvijas uzņēmumus starptautiski – arī mākslas un kultūras aģentūras, pakalpojumu jomā, IT jomā. Jāpalīdz uzņēmumiem atrast un saprast starptautisko iepirkumu iespējas – varētu būt vienota interneta vietne.
7. Nereformēt reformu reformā. Reformas nedrīkst būt pašmērķis. Pirms mainīt – jāvaicā, vai cilvēkiem no tā būs labāk un saprotamāk. Mazāk pārmaiņu uz papīra, vairāk – cilvēku dzīvē.
8. Vienkārša un atklāta valoda. Lēmumiem jābūt saprotamiem un izskaidrotiem cilvēku valodā – lai ikviens var saprast, ko tas mainīs viņa dzīvē. Mums jāmācās arī runāt cerības valodā – bez nicinājuma un bailēm.
9. Jēdzīgā naudas plūsma. Naudai jāseko jēgai – konkrētībai, ne amatiem vai skaļiem saukļiem. Svarīgākais jautājums ir – kuriem, kam un kāpēc tieši? Ja pieliekam ārstiem – tad tiem, kas strādā pilnu slodzi poliklīnikās, ja armijai – tad tur, kur tas tiešām stiprina drošību, nevis uztur sistēmas inerci.
10. Kopība un līdzatbildība. Latvijas spēks ir cilvēkos, ne likumos. Likumi nosaka tikai kārtību. Jāveido kopienu iniciatīvas – ciemu, skolu, ģimeņu sadarbības tīkli, jāstiprina brīvprātīgo kustība un solidaritātes tradīcijas. Vietu un telpu, kur regulāri valsts saņem idejas, atgriezenisko saiti. Ļaut cilvēkiem radoši satikties un kopā darboties kultūrā. Lai sabiedrība “atdzīvotos”, jāmaina valoda – mazāk pārmetumu, vairāk piemēru un ticības. Kā es saviem bērniem saku: “Neaizmirsti par vertikāli!”

Kārlis Justovičs

1. Patstāvīgas domāšanas un pašizpausmju veicināšana, de-stigmatizācija.

• Protams, ka nebūt ne visi cilvēki tiek audzināti, izaug rakstniecības, filozofijas, vēstures, mūzikas, matemātikas, glezniecības un citu zinātņu/mākslu garā, tomēr mākslas potenciāls ir visos cilvēkos, neatkarīgi no nodarbošanās. Talantu apzināšanās veicina pašapziņu, tostarp palielina iespēju, ka cilvēks dabiski (bez “stumdīšanas” no malas) iesaistīsies arī politikas norisēs, kaut vai tās pārdomājot pie sevis.
• Patstāvīga domāšana ir nepieciešamība (pamats) patstāvīgai rīcībai. No inertas masas nevar gaidīt pašorganizēšanos, vadošu lomu (lai cik tās būtu mazas) uzņemšanos, tāpat arī — nevajag gaidīt kādas katastrofas pienākšanu, kas pēkšņi atmodinātu un liktu “domāt pašam”. Stratēģiskais dziļums — tas tiešā veidā ir cilvēks, pilsonis, kurš jau ir apcerējis dažādas norišu izvēršanās gaitas, ņemot vērā gan pagātnes pieredzi, gan savu dabu (instinktu). Cilvēks, kurš ikdienā var darīt visvienkāršāko darbu, bet kurš apzinās, ka ir personība. Cilvēks, kurš nav augstprātīgi pamests novārtā, norakstīts kā “dīvains” par savu rosību.
• Ne katrs pašizpausmju veids ir labs pats par sevi. Katra ideja un izpausme ir pakļauta vērtējumam. Vērtējumu veic gan līdzcilvēki, gan “liktenis”. Izpausme var būt rūpīgi pārdomāta, bet izrādīties kļūdaina.

2. Pieticība, savu spēju samērīgums ar gribēšanu, kā valstiskas attīstības mugurkauls.

• Punkts sasaucas ar pirmo – nepieciešams saprast, kādas ir sabiedrības stiprākās puses, nostādot svaru uz tām. Bieži vien dažādi projekti tiek izstrādāti ar slēptu, bet manāmu domu: “Redziet, tur tā ir, tur tas izdevās, tātad arī mums to vajadzētu.” Tiek atvēlēti brangi līdzekļi, kas izpilda “našķa” nevis “sabalansētas maltītes” funkciju. Jā, arī aci šad un tad ir vērtīgi pamielot, tomēr tam ir sava – salīdzinoši neliela daļa kopējā proporcijā. Šobrīd daudz kas “mielo aci” (vai fizisko komfortu), bet nestiprina dziļu cilvēka pašapziņu, tostarp “valstisko domāšanu”.
• Lai cik banāli izklausītos, pierast pie komforta vidējā un ilgtermiņā nozīmē kļūt izplūdušiem gan prasībās pret sevi, gan pret sabiedrību, valsts virzienu. Tas paver ceļu koruptīviem darījumiem, kaut vai tādā veidā, ka neizliek tiem pretestību.
• Atelpa un izklaide ir nepieciešama, tomēr tā vairs nesniegs atpūtas pozitīvās daļas, ja “kopējā proporcijā” ieņems, piemēram, 60-80% nevis 10-25% no mūsu prātu telpas.
• Pieticība nenozīmē “atpakaļrāpulību”. Tā nozīmē arī ieguldījumu, bet zināšanu, ko mēs ar to iesākam. Arī pašizpausmē var ievērot samērīgumu.

3. Nepieciešams pastāvīgi (!), pakāpeniski uzkrāt rezerves, lai būtu iespējams bez smagām, kritiskām sekām saskarties ar allaž klātesošo riska faktoru.

• Jāuzstāda skaidri saprotamus, pēc iespējas vienkāršus (arī pašai valsts pārvaldei) noteikumus par iespējamo atbalstu cilvēkiem, kuri vēlas nodarboties ar komercdarbību. Jāveicina samērīgas naudas pārvaldīšanas apziņa sabiedrībā kopumā. Ja izšķērdīgs būs “cilvēks – parastais”, tad izšķērdīga būs arī valsts kopumā.
• Novērst “dzīvošanas uz parāda” normalizāciju publiskā telpā un sadzīvē kopumā. Valsts priekšstāvjiem jārada priekšzīme – jaātsakās no balstīšanās uz “spieķa”, kas ir – “tā dara visi citi, tad mēs arī.” Valsts, lai cik neliela, ierobežotiem resursiem, var veikt pavērsienu. Nepieciešama griba un piespiešanās. Pārējais ir atrunas.
• Labāk pastāvīga mērena disciplīna nekā radikāli mēri, kad viltus brīvība ir izdauzījusies, kase iztukšota.

4. Vecais princips – veicināt cieņu pret kārtīgi veiktu darbu. Lai arī cik “prestiža” profesija/nodarbošanās tā būtu/ir atsevišķās sociāli-ekonomiskajās sabiedrības daļās.

• Izglītībā nevis virzīt uz kādām “izteikti prestižākām” profesijām, bet pastāvīgi vedināt pie izpratnes par darba ētisko (un estētisko) lomu cilvēka personībā, piepildītā dzīvē.
• Pakāpeniski virzīties no viedokļu taujāšanas no “spožām slavenībām” atpakaļ pie “cilvēka – parastā”. Viena no Rietumu pasaules nevēlamajām blaknēm – daudz uzmanības (un tādējādi arī netiešas atzinības) tiek veltīts “slavenībām” – neatkarīgi vai saturs, ko šādi personāži rada, ir valsts sabiedriskos pamatprincipus balstošs, vai graujošs.
• Atkāpes, protams, ir iespējamas, cenzūra ir aizliegta. Brīvas informācijas laikmetā neko nevajag slēpt. Tomēr ir nepieciešami cilvēki, kuri palīdz izskaidrot, pastāvīgas augsta līmeņa diskusijas medijos.

5. Valsti, tās sabiedrību veido katrs tās iedzīvotājs.

• Lai šī nepaliktu vien kā patētiska, bet tukša frāze, valsts pārvaldē (ne tikai) jāstrādā cilvēkiem, kuri pastāvīgi ir spējīgi uzdot jautājumus, tostarp saviem priekšniekiem. Arī priekšniekiem būtu jāvaicā padotajiem, ja padotais attiecīgo problēmsituāciju spēj risināt talantīgāk. Uzdot tieši, pamatoti un bez aplinkiem. Šādu praksi jāveicina jebkur, kur vien tas var būt noderīgi. “Nomērīt pirms griezt”.
• Jāpārvar neredzamo, bet esošo sociālo šķiru lepnība (vai kauns) – mijiedarboties vienam ar otru. Jāiedrošina runāt, izteikties, kā arī pilnvērtīgi atbildēt vai izteikt neizpratni. Taisnīgumu nevar sasniegt ar ārēji patīkamu, bet iekšēji nepamatotu “patiesību”.

6. Ir reizes, kad “goda likumi” stāv virs valsts administratīvā likuma.

• Nodarīts noziegums reizēm var apiet valsts likumu, bet tas pārkāpj “goda kodeksu”, kas nav rakstīts.
• Veicināt taisnu godīguma izpratni, tai pat laikā rēķināties ar to, ka cilvēks – lai no kādas valsts, tautas būtu – ir savā būtībā duāla būtne. Mūsu ikdiena sastāv no pastāvīgiem eksperimentiem, tostarp tādiem, kas reizēm pārkāpj valsts likumu vai paražas. Augstākais soģis ir Dievs, vien pēc tam nāk laicīgā vara.
• Likumus būtu jāievēro, tomēr ir dažādu smagumu noziegumi, dažādas valsts iesaistes tajos.
• Masveidā neievēroti, morāli novecojuši likumi “piesmej” valsts likumdošanu.
• Piemērs: būtu nopietni jāapsver iespēju dekriminalizēt marihuānas lietošanu – vismaz no 25 – 30 gadu vecuma. Vēlamākais variants: valstij legalizēt un uzraudzīt tās kvalitāti un apriti, līdzīgi kā tas notiek ar alkohola, tabakas izstrādājumiem.

7. Veicināt [un normalizēt] savu kļūdu laicīgu atzīšanu un oponenta kļūdu eventuālu piedošanu (ja sekojusi nožēla).

• Iesaistoties diskusijā, “noķert” sevi spītīgi turamies pie argumenta, kas “nenotur savu svaru”. Atzīt pieļauto muļķību, kā arī viena indivīda ierobežoto spēju spriest par plašu spektru tematu.
• Atturēties no oponenta pārmērīgas dēmonizēšanas. Šis var izklausīties naivi un pašdestruktīvi, tomēr ir jāmāk apstāties kritikā, pat ja šķiet, ka “ir lieliska izdevība to veikt”. Taisnīgums pastāv arī bez mūsu verbāliem, tekstuāliem spriedumiem un epitetiem. Tas bieži vien ir citāds nekā var šķist pirmajās reakcijās un emocijās.
• Emocijas ir dabiska daļa no cilvēka dzīves, tostarp politikas. Tomēr, neapvaldītas, tās var kļūt par “izvērstu zobenu, kas vēlāk ķer pašu tā turētāju”.

8. Nepieciešams, ja ne uzreiz kļūt drosmīgiem, tad vismaz apjēgt un izsaukt gļēvulīgas, liekulīgas darbības.

• Izskaust infantilu apsaukāšanos. Ne vien publiskos izteikumos, bet arī privātās sarunās. Tai pat laikā – saglabāt iespēju izteikties personīgā runas manierē, nenodarbojoties ar mākslīgu runas izskaistināšanu, sterilizāciju. Izteikties “no sirds”.

9. Apjēgt un pieņemt, ka arī Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji var sirdī būt šīs valsts patrioti. Pat ja vāji runā valsts valodā.

• Piemērs: Baltkrievijas robežpilsētā Piedrujā reti kurš vietējais iedzīvotājs spēj runāt latviski, ir problēmas arī ar valodas saprašanu, tomēr jūtama mīlestība pret Latviju.

10. Gan personīgā, gan valstiskā mērogā jābūt gatavam pieņemt lēmumus, kas ir sāpīgi īstermiņā, bet nepieciešami kļūdu labošanai, stratēģijas mainīšanai (ja tā nestrādā)

• Valstsvīriem jārēķinās, ka pieņemtais lēmums var sākotnēji kaitēt ārējam tēlam, izraisīt nepatikas, neiecietības vilni sabiedrībā. Tādēļ jo svarīgāk ir – spēt paskaidrot. Bez šīm prasmēm nākas vilkties popularitātes pavadā, kā iznākumā tiek pieņemti it kā nesāpīgi, tomēr augšanu bremzējoši lēmumi. Tā rodas apburtais loks – ne vien valdībās, bet arī personiskajās dzīvēs.

Uldis Ķelle

Redzu iespēju uzlabot valsts pārvaldes sistēmu.

1. Atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību Latvijā.
2. Samazināt valsts pārvaldes aparātu.
3. Izskaust birokrātiju.
4. Atbalstīt radošu privāto iniciatīvu.
5. Līdz minimumam samazināt ierobežojumus un regulācijas.

Raivo Kivlenieks

1. Beznodokļu režīms daļā valsts, pie noteiktas summas investīcijas. Latgale, dažas piejūras zonas.
2. Prasīt papildus dotācijas kā atpalikušam reģionam ES.
3. Atvieglot LIAA atbalsta piešķiršanu biznesam, citādi paši šaujam sev kājā un mēģinam skrieties ar citiem vienlaicīgi.
4. Prasīt samazināt ECB % likmi ES austrumu reģionā, Baltijā, lai stimulētu investīcijas reģionā kara laikā.
5. 5% aizsardzības budžetu maksimāli izlietot vietējā militārā ražošanā un celt ar to eksportspēju.
6. Likvidēt kapitāla pieauguma nodokli, tādejādi piesaistot akciju tirgus un kripto dalībniekus.
7. Veidot valsts Bitcoin rezerves uz ECB aizņēmuma bāzes.
8. Būvēt atomelektrostaciju.
9. Ieviest otro valsts valodu angļu valodu.

Laila Kozlinska

Vēlos dzīvot vislabākajā valstī pasaulē.

Arnis Kuprišs

Vēlos labāku Latviju!

1. Samazināt deputātu skaitu līdz 11. Tas ir, pa diviem no katra novada- Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas, plus viens, kurš vislatvijas balsojumā saņēmis lielāko balsu skaitu.
2. Ministrus valdībā izraudzīt konkursa kārtībā, lai ieceltu nozares profesionāļus.
3. Samazināt, cik iespējams, finansējumu bezjēdzīgiem ,, kultūras’’ projektiem, atstājot tikai Nacionālo operu, teātri, simfonisko orķestri un bibliotēku.
4. Ieviest kontroli pār nelegālo imigrāciju.
5. Maksimāli atbalstīt zinātni.
6. Attīstīt jaunu, inovatīvu ideju tālākvirzību.
7. Izglītības sistēmu aizgūt no Dienvidkorejas, Japānas vai Izraēlas.
8. Tautiešu repatriācijas programmu — reālu, bez saukļiem!
9. Izskaust nezinātnisku pieeju ārstniecībai (dziednieki, šamaņi utt.).
10. Radīt darbojošos sistēmu demogrāfijas veicināšanai.

Silvija Kupriša

Vēlos atbalstīt kustību “Bez partijām” un savu iespēju robežās palīdzēt veidot jaunu politisko kārtību Latvijā.

Atbalstu kustības publiski pausto programmu. Mans ieteikums: Izstrādāt likumu, kas nepieļautu, piesedzoties ar tekstiem “valsts noslēpums” vai “neizpaužama informācija”, drošības, aizsardzības u.c. nozarēs līdzekļu izsaimniekošanu un Lavijai nelojālu pilsoņu darbošanos tajās.

Rolands Laķis

Vēlos ar kopīgu darbību dot cilvēkiem ticību Latvijas valstij un attīstīt pilsonisko sabiedrību.

Man ir viens punkts pie kā jau strādāju 24/7. Latvijā ir 6200 ciemi. Tikai katrā 11-12 ciemā ir pašvaldību finansētas bibliotēkas. Plāns ir veidot kopienu bibliotēku tīklu Latvijā. Kopienas bibliotēkas ir lokālo kopienu uzturētas bibliotēkas, kas izvietojas privātā teritorijā, pašfinansējas no kopienas līdzekļiem. Kopienas bibliotēkas formāts atbilst esošam bibliotēkas likumam. Patreiz esmu uzkrājis aptuveni 100 000 grāmatu, kas kļūs par “sēklas kapitālu”. Domāju, ka kopienas bibliotēkas var kļūt par labu sociālu projektu vietējo kopienu iesaistē.

Lienīte Lapsa

Pārāk ilgi noskatos šajā balagānā kā vērotājs. Pienācis laiks kaut ko darīt.

Māris Lazda

1. Demogrāfija. Tautai jāatdzimst, bez tautas nav nacionālas valsts.
2. Veselība. Decentralizēta, moderna medicīnas infrastruktūra administratīvajās vienības. Uzsvars — profilakse, veselīgs dzīvesveids, sports.
3. Administratīva, loģiska reforma — vēsturiskā zeme — Zemgale, Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Sēlija; — novadi; — pagasti. Pārvalde: 3 līmeņa pašvaldības, pie kam noteicošais pagasta līmenis/novada līmenis, zemes līmenī organizatoriskais kodols.
4. Izglītība, zinātne — zemju/novadu/pagastu kompetence. Personālās ZA, Fraunhofera tipa pētniecības iestādes.
5. Tiesiskuma atjaunošana; zvērināto tiesu atjaunošana noteiktām lietu kategorijām, miertiesneša (mediācija) institūta atjaunošana, NA audits un harmonizācija (Starptautiskie līgumi, satversme, CL, KL utt.)
6. Privātīpašums lai atkal svēts! (Absolūta tiesība CL izpratnē) NĪN likvidācija, apsverama saprātīga maksa par zemi, ar nosacījumiem (infrastruktūras uzturēšanai).
7. Iekšējā, ārējā drošība. Tauta ir armija. Pilsoņiem ieroči, teritoriāli aizsardzības klasteri (sākot pagasta līmenī). Robežu kontrole un uzraudzīta, ierobežota imigrācija (kvotas no dzimstības rādītājiem).
8. Kultūra. Dziesmu un deju svētki, kormūzika, valsts granti, mecenātisms, kas mazina nodokļus.
9. Starptautiskās attiecības: gatavošanās iziešanai no ES, ekonomiski un mentāli tuvu valstisko partneru attiecību veicināšana, NATO — jā, bet attīstīt individuāli ciešākas attiecības ar Baltijas valstīm, Poliju, Skandināviju, ASV (republikāņu spārnu), Izraēlu, Dienvidkoreju.
10. Tautsaimniecība. Minimāls nodokļu slogs uz īpašumu, samērīgs slogs uz biznesa aktivitāti. Valsts politiski flankēti TNam izanalizētos mērķa tirgos, speciālu industriālo zonu izveide valstij interesējošu biznesa jomu piesaistei.

Andris Legzdiņš

1. Atmest terminu — politika, politiķi un politisks — kamēr valsts kasē nav regulārs pārpalikums. Līdz tam risināt kopīgo pamatvajadzību segšanu, aizdevumu/parādu atmaksu un virzību uz valsts galveno mērķi.
2. Valsts galvenais mērķis nākamajiem 10-30 gadiem — drošība. Nevis stipra aizsardzība un spēcīgi militārie partneri, bet gan paredzama drošība, kas, pirmkārt, balstās uz mūsu pašu spēju to nodrošināt. Tas nozīmē sadarbību un/vai saikni ar visiem kaimiņiem. Pat mafija uzskata, ka vajag turēt savus ienaidniekus tuvumā (nevis norobežoties), lai zinātu viņu nodomus.
3. Nokārtot attiecības starp latviešiem un krieviem jeb divkāršot Latvijas valstij lojālo cilvēku skaitu. Visiem iedzīvotājiem kārtot valodas eksāmenu, piemēram. Ja tas noder, ieviest kaut 4 valsts valodas — prioritāšu secībā. tā arī noteikt, kuru valstu iedzīvotāji ir pie mums gaidīti.
4. Atcelt nodokļus, kas faktiski ir nodevas vai klaušas. Noteikt un aprēķināt valsts minimālās vajadzības, izdalīt uz visiem un izrakstīt katrai darbspējīgai fiziskai personai rēķinu (1.rēķins), kas jāmaksā pa mēnešiem. Ierēdņi — vajadzību izpildītāji. Neesi samaksājis, nav piekļuves valsts iestādēm un koplietošanas pakalpojumiem. Slikts pakalpojumu izpildījums — ierēdņu atbildība. “Sods” uz abām pusēm.
5. Aizsargāt mūsu dabas resursus — mežus, zemes, dzeramo ūdeni. Uzlikt augstus tarifus importa dzeramajam ūdenim, eksportēt mūsējo. Maksimāli izmantot zemesgabalus dažādai lauksaimniecībai, kā arī paturēt lielāko peļņas daļu pašiem (viens lielzemnieks man teica — Dobeles novads var pabarot visu Latviju). Par meža īpašnieku var kļūt tikai persona, kas maksā 1. un 2. valsts rēķinu (skat. nākamo punktu). Īsāk sakot — gūt maksimālu labumu no mūsu dabas resursiem mums pašiem, iespējams, samazināt uz pusi katra iedzīvotāja 1. rēķinu vai nosegt visu 2. rēķinu, kā arī nodarbināt lielāku skaitu šajās trijās industrijās.
6. Vēlēšanās balso par valsts attīstības projektiem, to budžetiem un menedžeriem. Vēlēšanu rezultāts faktiski veido 2.rēķinu katram iedzīvotājam. Nobalsotajiem menedžeriem - pasūtījums un personiska atbildība par izpildi. Īsumā — nodalīt pamatvajadzības no attīstības/izaugsmes investīcijām.
7. Katram valsts iedzīvotājam iemācīt finanšu/juridiskos pamatus. Veicināt darba ņēmēju domāšanas izsīkšanu, tā vietā — atbalstīt pašnodarbināto jeb individuālo uzņēmēju rašanos, arī katrai ģimenei/mājsaimniecībai ir savs uzņēmums. Mēs visi iedzimstam finanšu un likumu sistēmā, — tad pārvaldam tās pamatus kā 2x2. Un sniedzam viens otram pakalpojumus, eksportējam tos. Arī PVN maksāt fiziskai personai ir nonsense.
8. Veselība — yojokun. Veicināt zināšanas un prasmes kā neslimot, kā rūpēties par savu veselību, nevis tērēt naudu zālēm un ārstēšanai. Jēdzīgs Latvijas pilsonis ir cilvēks ar labu veselību. Tas ir katra pilsoņa pirmais pienākums pret sevi un citiem.
9. Remigrācijas centienu vietā — veidot ciešu sadarbību un saikni ar izbraucējiem. Iespējams, investēt aizbraucējos, lai viņiem vieglāk uzsākt savu dzīvi ārzemēs. Un no šīs sadarbības saņemt ienākumus valsts pamatvajadzību segšanai, kā arī kontaktus/pieredzi valsts attīstības iespējām ārzemēs.
10. Valsts pārvaldei nav nekāda sakara ar biznesa veicināšanu vai bremzēšanu. Valstij nav jāmaksā par kultūru — iedzīvotāji paši organizē savus pasākumus. Valsts nemaksā par profesionālo sportu — tam ir sportistu menedžments utt. Valsts pamatvajadzību budžets ietver tikai kopvajadzības, nevis interešu pulciņus.

P.S. Neaizmirst vēsturi, bet atvadīties no dzīvošanas pagātnē — nomainīt karogu un himnu. Radīt un izvirzīt priekšplānā valsts nākotnes simbolus. Labs veids, kā mums visiem atgādināt par svarīgāko. Uzrakstīt aktuālu Satversmi.

Kārlis Malcenieks

Kaut ko maini pats vai brauc prom. Izvelos pirmo, lai nebūtu kauns, ka neko nedarīju, nemēģināju.

Raitis Mazjānis

1. Ideoloģija. Debesjums ir paražu un gudrību kopums, kas tiek nodots no Vectēva Tēvam un no Tēva – Dēlam. Tas ir zvaigznes, kosmosa enerģija, dzimtas saknes, gods un ticība. Debesjums ir vīrietis, tēvs. Zeme – tā ir mājas, ģimenes pavards, aramzeme, dārzi, pļavas, meži, senču kapa vietas. Zeme ir sieviete, māte. Vīrietis – tā ir ideja, sieviete – matērija. Asinis ir debess daļa, ķermenis ir zemes daļa.
2. Aizsardzība. Tēvu sabiedrība ir Tēvzeme, māšu sabiedrība ir Dzimtene. Vīri, aizstāvot Dzimteni, aizstāv savu zemi, mājas, ģimeni un tautu. Aizstāvot Tēvzemi, vīri aizstāv savu ticību, visu, kas tiem ir nozīmīgs, savas tradīcijas, dzīvesveidu, savu izpratni par skaistumu, labestību, godaprātu, cieņu.
   Ieviests tiek obligātais dienests – aizsardzības mācība, ja tauta būs pret, tad šāds priekšmets jāievieš vidusskolā (viens semestris ir pietiekami). Katram karavīram, zemessargam, policistam atļaut turēt mājās ieročus, kādi viņiem ir piešķirti. Kopā ar medniekiem tas ir liels aizsardzības spēks.
3. Sabiedrība. Kas ir Brīva Dzimtene – ir dzimtā Zeme, kuru neviens nav ieņēmis. Brīva ir Tēvzeme, kura brīva no svešām idejām, tradīcijām, paražām, vērtībām, pasaules uzskata un pat no svešām cerībām. Valsts finansē tikai latviešu (lībiešu, sēļu, latgaļu, kuršu, zemgaļu) tradīciju kolektīvus, pašvaldības – pēc saviem ieskatiem. Mūsu zemē ir brīvi jādzīvo arī citu tautību cilvēkiem, kuri paši vēlētos, lai viņu bērni jau kļūtu par latviešiem. Ir jāatceļ “ne pilsoņu” statuss, dodot iespēju izvēlēties pilsonību bez papildu prasībām.
4. Pārvaldība. Nepieciešams atcelt visas padomes, jo tās ne par ko neatbild. Nozīmēt Valsts Kontroles darbiniekus, kuri kontrolētu vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības strādā godprātīgi. VK darbinieku skaits pieaugs, bet būs vairākas reizes mazāks nekā pašreizējais padomju locekļu skaits.
5. Saimniecība. Viss transports, kurš tiek iegādāts un uzturēts par nodokļu maksātāju naudu, tiek reģistrēts (pārreģistrēts) ar speciālas sērijas numura zīmēm.
6. Nodokļi. Pakāpeniski tiek atcelts nodoklis par zemi un īpašumu, ja tas ir vienīgais un kurā īpašnieks ir deklarēts.
7. Robeža. Robežsardze ir jāveido kā atsevišķa kaujas vienība (labi ekipēta un motivēta). Tas ļaus pārtraukt preču un cilvēku nelegālās plūsmas pāri robežai. Kontrabandistiem un nelegālajiem migrantiem jāsaprot, ka robežas pārkāpšana būs ļoti nepatīkama.
8. Veselība. Jāpārtrauc farmācijas darboņu diktāts veselības nozarē.
9. Zinātne. LZA un Universitātēm jābeidz dziedāt dziesma, kuru liek dziedāt finansētājs. Ir jāpasaka skaidrs, patiess un zinātniski pamatots vērtējums jebkurā tautsaimniecības nozarē. Mērķis – palielināt finansējumu zinātniekiem, nevis zinātnes administratoriem.
10. Transports. Jānodrošina iespēja jebkuram iedzīvotājam nokļūt līdz savai dzīves vietai.

Dāvis Mediņš

1. Bērnu un ģimeņu drošība un labklājība.
   Bērnu tiesību un atbalsta sistēmas pilnveidošana: Ieviest bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu, nodrošinot efektīvu atbalstu ģimenēm un regulāri pārskatot pabalstu sistēmu, lai tā atbilstu reālajām izmaksām un veicinātu bērnu labklājību.
   Vienlīdzīga un kvalitatīva medicīnas pieejamība bērniem: Garantēt visaptverošu bērnu medicīniskās aprūpes pieejamību (bez rindām un bez maksas), aptverot gan primāro, gan sekundāro veselības aprūpi.
   Bāriņtiesu un Sociālo dienestu reforma: Veikt Bāriņtiesu un Sociālo dienestu funkciju un struktūras apvienošanu/transformāciju vienotā, efektīvi pārvaldītā institūcijā, lai novērstu pašreizējās sistēmas nepilnības, uzlabotu starpinstitucionālo sadarbību un nodrošinātu bērnu un ģimenes drošību.
2. Tieslietu sistēmas un kontroles stiprināšana.
   Tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru uzraudzības un atbildības celšana: Noteikt stingrāku valsts uzraudzību pār zvērinātu tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru darbību, kā arī paaugstināt soda mērus par konstatētiem pārkāpumiem, nodrošinot caurskatāmību un sabiedrības interešu aizsardzību. KNAB neatkarības un autonomijas stiprināšana: Nodrošināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko un institucionālo autonomiju, garantējot tā darbības neatkarību no Ģenerālprokuratūras un citām politiskajām ietekmēm.
3. Publiskās pārvaldes efektivitāte un kontrole politiskās atbildības un soda mēru paaugstināšana: Izstrādāt stingrāku atbildības mehānismu un paaugstināt soda mērus politiķiem un amatpersonām par zaudējumu nodarīšanu valsts vai pašvaldības budžetam, izšķērdējot sabiedrības līdzekļus. Publiskās un privātās partnerības (PPP) veicināšana: Izstrādāt un ieviest atbalsta programmas Publiskās un Privātās Partnerības veicināšanai, lai mazinātu neefektīvu un nepamatotu valsts, novadu un pašvaldību projektu realizāciju par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Iekšlietu ministrijas darbības auditis un optimizācija: Veikt visaptverošu Iekšlietu ministrijas darba un struktūras auditu, lai panāktu efektivitāti un optimizētu pārvaldes resursu izmantošanu.
4. Valsts Drošība un Personāla Kvalitāte Valsts policijas darba audits un personāla tīrīšana: Veikt pilnu Valsts policijas darba auditu, paaugstināt atalgojumu un īstenot padziļinātu darbinieku izvērtēšanu, atbrīvojoties no nelojāliem, nekompetentiem vai psihiski neveseliem darbiniekiem, kas var radīt apdraudējumu sabiedrībai. Valsts amatu nelojalitātes ierobežošana un neaizskaramības atcelšana: Izstrādāt likumu, kas ierobežo Latvijai nelojālu personu nokļūšanu Saeimā, pašvaldībās un citās stratēģiski nozīmīgās publiskās struktūrās. Izslēgt politiskās neaizskaramības principu kriminālatbildības gadījumos un pilnībā izskaust “homo sovieticus” kultūras praksi publiskajos iepirkumos un valsts pārvaldē.

Kaspars Megnis

Pie situācijas, kāda pašreiz ir valstī (valdībā), jebkuram Latvijas pilsonim ar zināšanām socioloģijā, menedžmentā, valsts pārvaldē, politikā, ir savs viedoklis jāsāk izteikt neatkarīgi no tā, vai ir vēlme, vai nav. Pārlasot vēlēšanu reformas piedāvājumu, var redzēt, ka doma ir, kāds ir iedziļinājies un mēģina radīt ko piemērotu. Tur ir mīnusi, bet tas jau ir diskusiju jautājums. Šādas iniciatīvas nedrīkst neatbalstīt.

Nav lielas jēgas mētāties ar politiskiem saukļiem, darbi tāpat ir skaidri. Valstij ir jākļūst konkuretspējīgai pirmkārt Baltijas reģionā, un talāk arī Eiropā. Visiem šeit rakstītajiem punktiem būtu jābūt tiešai ietekmei uz dažādu reģionu ekonomisko attīstību.

1. Trīs līmeņu pašvaldību sistēma: pagastu, novadu un reģionu līmenī, lai stiprinātu lokālo pārvaldi un decentralizētu lēmumu pieņemšanu. Lēmums tuvāk cilvēkam.
2. Veicināmt reģionu ekonomisko attīstību, piešķirot grantus, investīcijas infrastruktūrai un uzņēmējdarbībai attālos reģionos, lai samazinātu Rīgas radīto centriskumu.
3. Samazināt birokrātiju, vienkāršojot uzņēmumu reģistrāciju un atļauju izsniegšanu.
4. Atbalstīt vides aizsardzību, bet bez pārmērīgiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai.
5. Reformēt sociālo palīdzību, lai tā būtu mērķēta un veicinātu atgriešanos darba tirgū.
6. Palielinām finansējumu zinātnei un pētniecībai, sadarbojoties ar privāto sektoru.
7. Veicināt eksportu, slēdzot jaunus tirdzniecības līgumus ar ES un ārpus tās.
8. Veicināt reģionālu klasteru izveidi, kas palīdzētu mažākiem uzņēmumiem veicināt konkurētspēju.
9. Atbalsta programmas strādājošiem daudzbērnu ģimeņu vecākiem. (arī izglītības iegūšanai)
10. Ieviest stingrāku imigrācijas kontroli, prioritizējot kvalificētus darbiniekus un integrācijas programmas.

Normunds Mekšs

Neredzu perspektīvas savu bērnu izaugsmei Latvijā pie esošās birokrātiskās valsts virzības turpināšanās.

• Drastiska nodokļu reforma ar pamatdomu — jo mazāks nodokļu slogs un vienkāršāka administrēšana, jo mazāka jēga kādam nemaksāt nodokļus, attiecīgi iekasētā kopsumma palielinās, jo lielāka pievilcība priekš investoriem ar izrietošajām sekām.
• Bezdeficīta budžets.
• Izglītības sistēmas pārveide. 100% piekrītu Nila Saksa-Konstantinova skatījumam.
• Birokrātijas izskaušana, atgriežoties pie principa, ka atļauts viss, kas nav aizliegts.
• “Ierobežotas pieejamības informācijas” kritēriju pārskatīšana.
• Vēlešanu sistēmas un valsts pārvaldes izmainīšana, t.i. “partiju” sistēmas, ministriju, valsts aģentūru utml struktūru lietderības pārskatīšana un pārveide “no matiem līdz papēžiem”. Visām institūcijām ir jābūt lietderīgām un loģiskām.
• Jebkuriem padomju nomenklatūras u.c. aktīvistiem jāliedz piekļuve valsts pārvaldei.
• Jebkurai vēlētai vai ieceltai amatpersonai ir jābūt Tautas Kalpam.
• Tiesu sistēmas drastiska pārveide.

Māris Mīlgrāvis

(Detalizēts priekšlikumu izklāsts šeit nav iekļauts formāta ierobežojumu dēļ.)

1. Pilsoniskā līdzsvara balsojuma sistēma. Obligāta “pilsoniskā izglītība visiem”. Katram pilsonim līdz 30 gadu vecumam jāiziet pilsoniskās pratības kurss — līdzīgi kā autovadītāja tiesības. Kurss ietvertu: - kā strādā valsts budžets un nodokļu sistēma, — kas ir Satversme un demokrātijas mehānismi, — kā izvērtēt avotus un atpazīt populismu, — kā notiek vēlēšanas un ko nozīmē balsojums. To varētu ieviest kā bezmaksas e-kursu ar testu, ko atkārto reizi 10 gados. Tas veidotu “minimālo pilsonisko kompetenci” kā standartu. Pamatideja: katram pilsonim saglabājas pamata 1 balss — to nevar atņemt. Papildu balsis (vai balsu svars) tiek piešķirts par reāliem, izmērāmiem ieguldījumiem valsts attīstībā, nevis par bagātību vai amatu.
2. Balsošana nevis “par partiju”, bet par cilvēkiem noteiktās kategorijās. Katrs pilsonis izvēlas vienu kandidātu katrā kategorijā (vai mazāk, ja nevēlas visur balsot). Tādējādi tiek ievēlēti nozaru pārstāvji, nevis partijas cilvēki bez atbildības. Vēlētājam ir 5 balsis:
   1. Ekonomika un uzņēmējdarbība
   2. Izglītība un kultūra
   3. Veselība un sociālā joma
   4. Drošība un ārpolitika
   5. Vides un tehnoloģiju attīstība.
3. Dinamiska parlamenta struktūra. Parlamentā 100 vietas, bet 60 tiek ievēlētas pēc KBVS kategorijām (profesionāļi), 40 vietas paliek pilsoņu pārstāvjiem — cilvēkiem ar spēcīgu sabiedrisko uzticību (ne obligāti akadēmiskā kompetence, bet pierādīta darbība sabiedrībā).
4. Uzticības reitings pēc ievēlēšanas. Katram deputātam ir dinamisks sabiedriskais reitings, kas tiek atjaunots reizi pusgadā caur e-balsošanas sistēmu.
5. “Pilsoņu diskusiju vakari” — demokrātijas treniņi.
   Pašvaldībām tiek dots uzdevums reizi ceturksnī rīkot publisku pilsoņu forumu — līdzīgi kā Skandināvijā.
   Tēmas: budžets, attīstība, veselības aprūpe utt.
   Cilvēkiem ļauj tieši diskutēt ar ierēdņiem un ekspertiem, nevis ar partiju pārstāvjiem.
   Tā sabiedrība praktiski trenējas domāt par lietām, nevis personām.
6. “VID 2.0 — Valsts Ieņēmumu Dienests kā”VALSTS IENĀKUMU DIENESTS”.
   VID jākļust par uzņēmēju un nodokļu maksātāju grāmatvedi! Tā būtībā ir Vienīgā VID funkcija - palīdzēt uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem pelnīt!
   Šobrīd ir visai absurda situācija - uzņēmumi algo grāmatvežus, kuri atstrādā VID un otrā pusē ir VID kuri tos pārbauda. VID darbiniekiem būtu jābūt ieinteresētiem uzņēmumu izaugsmē!
   Pieļauju pat domu, ka VID darbiniekiem varētu piederēt daļas viņu apkalpojošos uzņēmumos — lai tie būtu ieinteresēti, lai šie uzņēmumi būtu veiksmīgi. Iedomājies, ka zvans no VID nav kaut kas briesmīgs, bet līdzinās, kā teleoperatoru zvans, kur katrs VID aģents cīnās par to, lai apkalpotu tavu uzņēmuma grāmatvedību.
   VID darbinieki kļūst par valsts deleģētiem grāmatvežiem un uzņēmumu padomdevējiem, kuru mērķis ir palielināt kopējos legālos ienākumus, nevis “noķert kļūdas”. Šādi VID pārtop no kontrolējošas iestādes uz partnerības sistēmu starp uzņēmumu un valsti.
7. “Sīknaudas nodokļu” likvidācija/apvienošana (90/10 princips).
   Administrācijas samazināšana. Nodokļu administrāciju nepieciešams maksimāli samazināt pēc principa - ieguldītais darbs un laiks pret atdevi. Nav jāskrien pēc 1Eiro iztērējot tajā administratīvo resursu, kurš izmaksā vairāk nekā nopelnītais daudzums nodokļos.
8. “Valsts kā kopīpašums” — katrs pilsonis kā līdzīpašnieks, nevis klients. Mazās valstis bieži cīnās ar “attiecību plaisu” — pilsoņi jūtas kā ārpus sistēmas, nevis tās līdzdalībnieki. Rezultāts: neuzticība, emigrācija, cinisms (“valsts ir viņi, ne mēs”). Risinājums: Ieviest valsts līdzīpašuma mehānismu — ne simbolisku, bet praktiski sajūtamu: “Valsts vērtības dividendes”. Katrs pilsonis katru gadu saņem nelielu digitālu dividendi no valsts uzņēmumu un resursu peļņas izmantojot eID. To var ieguldīt: valsts obligācijās, pensijas 3. līmenī, vai “sociālā ieguldījuma” programmā (piem., bērnu sportā, kultūrā, mežsaimniecībā). Tas rada emocionālu saikni ar valsts veiksmi – cilvēks jūt, ka viņam “pieder daļa Latvijā”.

Māris Možvillo

Vēlos būt noderīgs valstij ar savu pašvaldības deputāta un Saeimas deputāta pieredzi.

1. Jāmaina politiskā kultūra, kur prevelē godīgums, nesavtīgums un profesionalitāte.
2. Civildienesta likuma radikāla pārskatīšana, kas izmainītu valsts kalpotāju (ierēdņu, valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās strādajošo) darba attiecību regulējumu un personīgo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
3. Būtiski maināma VID struktūra, darbības veids un attiecības ar nodokļu maksātājiem.
4. Būtiski maināma nodokļu sistēma, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
5. Radikāli maināma valsts attieksme pret krājaizdevu kooperatīvo sabiedrību dibināšanu, darbības regulēšanu un atbalstu. Krājaizdevu kooperatīvo sabiedrību lielā nozīme valsts suverenitātes nodrošināšanā.
6. Būtiski jāmaina drošības struktūru skaits, funkcijas. Tas novērstu nebeidzamos “mentu karus”. Ir nepieciešama tiesu varas, policijas, drošības iestāžu lustrācija, lai atbrīvotos no padomju mantojuma.
7. Nepieciešama valsts iesaiste cilvēku parādsaistību, kas radušās banku, valsts iestāžu darbības rezultātā, risināšanā. Nav pieļaujama cilvēku turēšana parādu verdzībā, liedzot saņemt cilvēka cienīgu algu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
8. Pārskatīt attiecības ar Eiropas Savienības birokrātiju, kas traucē valsts attīstību.
9. Jāpārvertē ieguldījumi valsts aizsardzībā, lai finansējums nonāktu tur, kur ir maksimāls efekts valsts aizsardzības jomā atbilsotoši jaunākajām kara vešanas stratēģijām.
10. Darīt iespējami visu, lai Latvijas ļaudis atgūtu ticību valstij, valsts varai. Ar personīgo piemēru paradīt, ka valsts ir cilvēkiem, ne ierēdņiem!

Solveiga Muceniece

Mūsu valsti vada nekompetenti, reālo valsts situāciju nesaprotoši cilvēki, kuriem vārdi — drošība, demogrāfija un labklājība — ir reklāmas izkārtnes. Man ir trīs bērni, kuriem es atstāšu valsti, kurā vai nu varēs eksistēt, vai nu cieņpilni dzīvot. Redzot vispārējo stagnāciju līdzcilvēkos, absolūto bezkaunību, kad vājie, bailīgie, liekulīgie vada visus pārējos, iedēstot cilvēkos viltus idejas, propogandējot vienas puses viedokli caur visiem valsts kanāliem, es vēlos būt daļa no tā, kurai nebūs kauns, ja būs situācija, kad mani nākotnes mazbērni teiks: “Ko tu darīji, lai nebūtu slikti?” Man tas ir jautājums par to, ka apzinos sevi kā Latvijai piederīgu no dzimšanas, man tas ir stāsts par manu ģimeni, par kaimiņiem, par radu un draugu bērniem — kuri man rūp. Es redzu savu sociumu — sabiedrību, kuru grimst apātijā, un vienkārši ir kaut kas jādara. Ar15 gadu pieredzi komunikācijā, sabiedriskajās attiecības, es nespēju noskatīties, kā tiek manipulēts ar Latvijas cilvēku prātiem, un kā tiek grauti mūsu bērnu prāti.

1. Latvijas vēlēšanu kārtības maiņa — balsojot par konkrētiem, kompetentiem, godprātīgiem un valstiski domājošiem cilvēkiem, kuriem piemīt atbildība un vēlme celt Latviju, nevis partijām, kas ir kā mūžīgs samierinājums.
2. Ieviest bezbērnu nodokli cilvēkiem, kuri ir medicīniski veseli, bet izvēlas dzīvot bez bērniem — ar pakāpenisku samazinājumu atkarībā no bērnu skaita: 0 bērni — 15%, 1 bērns — 10%, 2 bērni — 5%, 3 un vairāk bērnu — bez nodokļa. Iegūtos līdzekļus novirzīt daudzbērnu ģimeņu atbalstam — bērnu sportam, veselībai, izglītībai un kultūrai, tādējādi stiprinot Latvijas nākotni. Bez cilvēkiem nebūs Latvijas.
3. Veidot starpnovadu darbspējīgu sistēmu, kas nodrošina bērniem vienlīdzīgu piekļuvi sporta infrastruktūrai neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Katram bērnam jābūt iespējai trenēties, attīstīt ķermeni un raksturu kopā ar iedvesmojošiem treneriem visus 12 mācību gadus.
4. Krasi samazināt valsts pārvaldes aparātu, kurš ir nesamērīgi liels tik mazai valstij. Jāievieš atbildības un efektivitātes principi — mazāk amatu, vairāk darba jēgas un atbildības.
5. Veidot ciešu un praktisku sadarbību ar Poliju, Lietuvu, Igauniju un Somiju, apzinoties, ka mūsu drošības, ekonomikas un kultūras intereses daudz ciešāk saskan ar šo reģionu nekā ar pārējo Eiropu.
6. Ievērot nulles toleranci pret nekontrolētu migrāciju. Nepieļaut, ka Latvijā nostiprinās migranti, kuru kultūra un vērtības, paražas un pasaules redzējums nespēj iekļauties Latvijā. Latvijai jābūt drošai mājvietai tās pilsoņiem.
7. Valsts resursu pārskatīšana, atsakoties no mērķiem, kas nav pa kabatai, piemēram, zaļais kurss,vides un enerģētikas ministrija u.c. Jāpārorientē naudas resursi iekšpolitikas pamatbalstiem — policija, robežsardze, drošības dienesti un aizsardzības struktūras. Valsts drošība sākas pie tās robežas, un turpinās līdz pat katra namdurvīm.
8. Veidot stabilu, paredzamu un uz sadarbību vērstu vidi investoriem, īpaši tiem, kuri vēlas attīstīt reģionus, radīt darba vietas un stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.
9. Ieviest reālu atbildību valsts amatpersonām par valsts naudas izšķērdēšanu un neefektīvu pārvaldību, nepieļaujot būvniecības karteļiem rīkoties ar iedzīvotāju nomaksātajiem nodokļiem. Paredzot konkrētus sodus par nekompetenci un izšķērdību, izsijāsies labākie, kas spēj veidot valsts intereses.
10. Apzinīgi stiprināt Latvijas nacionālo identitāti, valodu, kultūru un pašapziņu jau no bērnudārza. Dodot ceļu stiprajiem, palīdzot vājajiem un cienot viedokļu dažādību. Konservatīvas, liberālas vai citas pārliecības — tās visas ir vērtības, kas kopā veido mūsu tautas spēku.

Filips Mundukjans

Ļoti vēlētos, lai Latviju neizzog pavisam un bērniem bũtu nākotnes iespējas Latvijā.

1. Izveidot efektīgu repatriācijas programmu aizbraukušajiem Latviešiem.
2. Izstrādāt un īstenot dzimstības palielināšanas programmu par valsts līdzekļiem.
3. Pielikt visas pūles rūpniecības atjaunošanai Latvijā.

Mareks Neimanis

Negribu balsot par "pasažieriem"!

1. Zemes dzīļu kā budžeta ieņēmumu avota centralizācija un pārvaldības maiņa pēc Igaunijas modeļa;
2. Pensiju sistēmas reformēšana ar mērķi mazināt plaisu starp vienas un tās profesijas pensionāriem ar vienādu darba stāžu, bet ar darba mūžu dažādās iekārtās;
3. SIF un KKF slēgšana un finansējuma novirzīšana kultūrai pa tiešo bez starpniekiem un cenzoriem;
4. Profesionālā sporta pašfinansēšanās un tam iepriekš atvēlētās naudas novirzīšana sporta skolām;
5. Zaļā kursa pārvirzīšana no klimata histērijas politikas uz praktiskiem vides uzlabošanas risinājumiem — gaisa piesārņojuma samazināšana, atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšana caur atkritumu dedzināšanu koģenerācijā, vēsturiskā piesārņojuma sanācijas projekti, siltumapgādes centralizācija, elektroenerģijas ražošana uz biznesa pamatiem bez atbalsta maksājumiem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju projekti u.c.
6. Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana un slimnīcu tikla reorganizēšana ar profilēšanos noteiktā jomā. Piemēram paliatīvā aprūpe, rehabilitācija u.c.
7. Iekšlietu sistēmas izdoto ieroču nēsāšanas atļauju pārskatīšana. Zemessargiem, jā, apsardzes firmām — tikai pēc padziļinātas personāla pārbaudes.
8. Kapitālsabiedrību pārvaldības centralizācija. Padomju likvidēšana. Valdes locekļu valodu zināšanu un IT iemaņu pārbaudīšana. Katras kapitālsabiedrības vismaz vienam valdes loceklim ir jābūt ar izglītību un iepriekšēju pieredzi attiecīgajā nozarē;
9. Pašvaldību sniegto pakalpojumu un atlaižu apmēra vienādošana, lai nepieļautu bagāto pašvaldību vēlētāju “nopirkšanu” piemēram ar NĪN atlaidēm;
10. SPRK atkarības no regulējamo uzņēmumu budžeta apmēra izbeigšana.

Reinis Norītis

Šis nav dalībnieka pieteikums. Vēlos tikai izteikt savas idejas un redzējumu.

Par 50% jāsamazina Valsts aparāts (cilvēku skaita ziņā). Tas ļaus samazināt birokrātiju, jo nebūs, kam ar to nodarboties. Valsts pārvaldē ieviest biznesa domāšanu. Tikai inovācijām un pievienotajai vērtībai ir nozīme. Tas arī ir jāatbalsta ar valsts politiku uzņēmējdarbībā. Izskaust principu "vienmēr esam tā darījuši". Jāmaina domāšana un pieeja lietām un procesiem. Valsts aparātā strādājošo personīga atbildība par lēmumiem vai bezdarbību.

Juris Ostrovskis

Nav vienaldzīgs Latvijas liktenis.
Līdzšinējais politiskais kurss — katastrofa!

1. Demogrāfijas uzlabošanai — sniegt akreditāciju augstkolām un profskolām, ja tās nodrošina absolventiem darba vietas (vismaz prakses vietas)
2. Elastīgs nodokļu slogs attiecībā uz Rīgu, pierīgu, pilsētām un laukiem.
3. Ja veidojas saraksti vēlēšanās, lai numuri kandidātiem tiek piešķirti nejaušā kārtībā diennakti pirms vēlēšanām!
4. Politiķiem uzlikt lielāku atbildību par lēmumiem, kur par nesasniegto rezultātu, tiktu uzlikta atbildība — līdz ar mantas atņemšanu!
5. Latgaliešiem dot iespēju pasēs ierakstīt tautību — latgalietis, jo pat čigāniem ir tāda opcija.
6. Aizliegt valsts uzņēmumos cilvēkiem strādāt vairāk, kā vienā/divās darba vietās.
7. Valsts kontroles fiksētos pārkāpumos automātiski noteikt krimināllietas uzsākšanu.
8. Pensijas vecuma noteikšanu uzlikt no 60 gadiem, atcelt izdienas pensijas.
9. Ierēdņu un saeimas deputātu algas noteikt proporcionāli noteikto minimālās algas vai iztikas minimuma apmērā (reiz 2).
10. Saeimas vēlēšanas nodrošināt elektroniski, kas samazinātu to izmaksas un tad tās varētu veikt reizi gadā vai reizi divps gados!

Gints Pētersons

Latvijai steidzami nepieciešamas pārmaiņas.

1. Jānosaka valsts attīstības stratēģiskais mērķis!
2. Jāveic kvalitatīvs valsts pārvaldes funkciju audits.
3. Jāpārskata, jāuzlabo izglītības sistēma. Jāsaglabā pilnīgi visas mazās lauku skolas. Jo ap tām veidojās cilvēku kopienas. ( Tas arī ir valsts drošības jautājums).
4. Jāatbalsta kultūra. (Tikai ar kultūru var cīnīties ar bezkulturščinu).
5. Jāvelta maksimāli iespējamie resursi zinātnē.
6. Valsts pārvaldē strādājošajiem ir jāuzņemās personīgā atbildība par pieļautajām kļūdām.
7. Deputātu skaitam jāmainās atbilstoši/ proporcionāli iedzīvotāju skaitam.
8. 15 km (vairāk vai mazāk) robežās gar Latvijas ārējo robežu izveidotām jaunām ražotnēm — rūpnīcām piešķirt speciālās Ekonomiskās zonas statusu (ofšoru).
9. Stiprināt militāro industriju.
10. Atbalstīt jaunos uzņēmējus, jaunu ideju radītājus.

Āris Pontags

Ir pēdējais laiks kaut ko mainīt Latvijas labā, lai apturētu straujo valsts lejupslīdi.

1. Mainīt vēlēšanu kārtību, lai valsts vadību uzticētu cilvēkiem, kuriem rūp tās attīstība.
2. Nostiprināt likuma varu Latvijā, panākt, ka likumi tiek stingri ievēroti un netiek dažādi interpretēti.
3. Mainīt valsts valdības veidošanas kārtību, nepieļaut situāciju, kurā ministrus izvēlas pēc nejaušības principa. Noteikt, ka ministriem ir jābūt savas nozares profesionāļiem. Paredzēt pilnu personisko atbildību par zaudējumiem, kas nodarīti valstij, pieņemot nekompetentus lēmumus.
4. Ieviest stingrākus atlases kritērijus valsts likumsargāšanas vadības līmeņa amatpersonām.
5. Veikt totālu valsts tēriņu revīziju, panākot, ka līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi, atbilstoši tirgus situācijai un ir izdevīgi valstij.
6. Pārskatīt nodokļu politiku, lai veicināt uzņēmējdarbību, kā arī ārvalstu investīciju piesaisti.
7. Nepieļaut bezierunu ES diktātu, par prioriāti uzskatot Latvjas iedzīvotāju un valsts intereses.
8. Pārskatīt valsts lielo uzņēmumu pelņas gūšanas politiku un peļņas izlietojumu, nodrošināt, ka tie strādā iedzīvotāju un valsts labā.
9. Veicināt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī.
10. Veicināt uzņēmējdarbības konkurenci, bargi vērsties pret dažāda veida konkurenci ierobežojošiem veidojumiem un karteļiem.

Anda Puķīte

Jo raudu par savu valsti, kas iet posta virzienā.
Esmu piekususi no meliem un tukšsolījumiem.

1. Neatļaut izsaimniekot Latvijas valsti.
2. Nebūt agresīvai pret citādi domājošiem (homosekluāļiem), taču neatļaut to kā normu un pārspēku sabiedrībā.
3. Vairāk mežu un lauku idilles pastaigu taku, GNP par to vairs nerūpējas.
4. Nē vēja parkiem.
5. Valsts cieņpilnu izturēšanos pret senioriem un maziem bērniem.
6. Izcilu izglītības sistēmu. Skolotāju lauki skolās nav, bet ierēdņi ir vairāk kā skolēnu … kaut vai Rīgas ģimnāzijās.
7. Sakārtotu medicīnas sistēmu, — nav katrā slimnīcā vajadzīgi trīs valdes locekļi ar lielām algām.
8. Arī parlamentārie sekretāri katrā ministrijā nav vajadzīgais lielums un izmērs.
9. Sākt pašai ar sevi… domāt, darīt, rīkoties, ne asaras birdināt, ka viss ir slikti.

Mārtiņš Punāns

1. Samazināt deputātu skaitu parlamentā uz pusi. Jo mazāk, jo lielāka iespēja, ka neveiksminieki netiek ievēlēti.
2. Samazināt visās iestādēs, valsts kapitālsabiedrībās darbinieku skaitu.
3. Bez ceremonijām likvidēt iestādes, pēc principa, likvidēt un tad skatīties vai kāds “nenomirst”.
4. Uzņēmumu kreditēšanu pacelt vidējā ES līmenī, stingri vēršoties pret bankām.

Dace Pundiņa

1. Valsts izzagšanas ierobežošana.
2. Birokrātijas mazināšana.
3. Konkurētspējas un inovāciju veicināšana.
4. Saeimas deputātu skaita samazināšana.
5. Uzticības valstij atjaunošana.

Andis Kronberga Riekstins

Kāpēc vēlos pievienoties? Iekšējā pārliecība. Spēcīgi līderi. Ideoloģija. Kā anarhistam riebj vienpusēja režīma uzkundzēšanās, varas izmantošana šaura loka interesēs. Jau iepriekš esmu diskutējis par jaunu politisko spēku, kas apvieno inteliģenci un spēcīgus līderus tieši Latvijas interesēs, nevis ES, ANO, EP, WEF, u.c. un kam ir ticība spēcīgam Baltijas jūras blokam, Polija, Skandināvija, Baltijas valstis, kas ekonomiski un militāri varētu līdzpastāvēt Krievijai.

1. Sociālais līgums valstij ar sabiedrību. Ir jāpanāk līgums ar sabiedrību, kas atjaunotu uzticību procesiem un valstij kopumā. Efekts — piederības sajūta, zemāka emigrācija.
2. Jebkurš pašnodarbinātais kā mazais uzņēmējs ar valsts atbalstītu, vienkāršotu nodokļu apmaksas sistēmu, kuru var izpildīt pašrocīgi, bez profesionālu grāmatvežu iesaistes. Spēcīgs valsts atbalsts uzsākot uzņēmējdarbību, vienkāršojot procesu un finansiāli atbalstot projektus. Efekts — spējīga un ieinteresēta sabiedrība.
3. Absolūts valsts un pašvaldību atbalsts jauniešu sportam. Sporta multicentru izveide, sporta laukumi, halles, peldbaseini, kultūras telpas — kā jauniešu pulcēšanās pamatvieta. Simboliskas dalības maksas no vecākiem. Efekts — jaunas ģimenes, demogrāfija, emigrācijas mazināšana.
4. Valsts subsidēta jauniešu nodarbinātība. Valsts apmaksā 80% no darba līguma ar darba devēju. Efekts — emigrācija, demogrāfija.
5. Valsts bezprocentu aizdevums ģimenēm pirmajam mājoklim, Efekts — demogrāfija, emigrācija.
6. Valsts pabalsts vismaz 200 EUR par bērnu līdz 18 gadiem. Efekts — uzticība, stabilitāte, drošība, demogrāfija, emigrācija.
7. 18 mēnešu vecāku atvaļinājums ar tēva kvotām. Ļaut mātei atsākt darba saistības, cik ātri iespējams, ja ir tāda nepieciešamība. Efekts — demogrāfija emigrācija.
8. Valsts apmaksāti, vienreizēji, ikgadēji veselības pakalpojumi, piem., 300 EUR psihologa, sporta ārsta, masiera pakalpojumiem. Efekts — veselīgāka sabiedrība, uzticība valstij, piederība.
9. Valsts apmaksāta pārkvalifikācija un kursi. Efekts — izglītotāka sabiedrība, nodarbinātība.
10. Kopumā ņemot, nav lēts pasākums valstij. Apm. no 2 - 4 % no IKP. Ieguvumi, uzticība +20%, dzimstība +0,1 - 0,2, vidēji, 5-10 gados.

Niāra Robalde

1. Ir jārada apstākļi, lai visi Latvijā dzīvojošie “pamatiedzīvotāji” varētu justies arī psiholoģiski droši, proti, netiktu apsaukāti (notika gan tagad, gan C19 laikā). Ja to dara amatpersonas — administratīvs sods vismaz. Ja mēģina “sarīdīt” — amata zaudēšana.
2. Visu valsts un pašvaldību iestāžu funkciju un finanšu audits. T.s. nulles budžets.
3. Nodokļu un to likmju pārskatīšana, ievērojot Lafēra līknes likumsakarību.
4. Atbalsts vietējai uzņēmējdarbībai — birokrātijas mazināšana, samazinātas starta nodokļu likmes, utt. Veicināt komercbankas ar pašu/vietējo kapitālu izveidošanos uz skaidriem noteikumiem — vienošanos. (Jābeidz dāvināt simtiem miljonu ārvalstniekiem katru gadu).
5. Vismaz pārskatīt, ja ne likvidēt, esošo iepirkumu sistēmu. Daudzi pakalpojumi ir jānodrošina vietējiem, lai būtu stabilas darba vietas un pārskatāmi izdevumi.
6. Veidot ciešāku sadarbību ar kaimiņvalstīm (Igaunija, Lietuva), lai kļūtu par sadarbības partneriem, nevis konkurentiem. (Līdzīgi kā BENELUX pēc Otrā Pasaules kara.)
7. Konsekventa un nesaudzīga cīņa pret korupciju. (Singapūras piemērs)
8. Reāls, konsekvents atbalsts ģimenēm ar bērniem. Piemēram, ja ģimenē vecākiem ir mazāka alga, piemaksa līdz konkrētai summai par bērnu. Piemēram, ja ģimenē sanāk 300 EUR uz ģimenes locekli, no budžeta piemaksāt, lai katram sanāktu tik, cik noteikts. Kaut kas līdzīgs kā negatīvais ienākuma nodoklis, bet ne “helikopteru nauda”.
9. Nepieļaut vēl esošo valsts uzņēmumu privatizāciju, noteikt % robežas, cik drīkst no dabas bagātībām piederēt/iztirgot ārzemniekiem.
10. “Mans lauciņš” — izglītība! (To, kam piekrītu no N.K. rakstītā, nerakstīšu. Nepiekrītu vienam punktam — mājas darbi jeb patstāvīga mācīšanās ir absolūti nepieciešama. Gan pieradina pie regulāras mācīšanās, gan cilvēks atkārto (nostiprina ilgtermiņa atmiņā) un pārliecinās, ko un vai zina. Un izcilība ir iespējama tikai individuāli pilnveidojoties). Par vienu citu konkrētu lietu — lai būtu labi mācīšanās rezultāti/zināšanas, ir jābūt stabilai pārbaudītai sistēmai, nevis kā tagad — nelabvēlīgu procesu seku novēršana. Pamatus esam sagrāvuši, tagad mēģinām nostiprināt sienas — tas tēlaini izsakoties. Ir no jauna jāizveido mācību saturs atbilstoši vecuma posmiem, pašreiz ir gan neatbilstība, gan haoss. Vērtēšanas sistēmai ir jābūt mācību paradumus veidojošai, nevis sliņķiem izdabājošai (skolēni atklāti paziņo, ka uz darbiem, kas tiks vērtēti % un galējo vērtējumu neietekmē, nemācās nemaz). Skolotājam, tā kā ir atbildība, ir jāļauj pašam pieņemt lēmumus gan par metodēm, gan vērtēšanu. (Šogad pirmo reizi tika “no augšas” izmainīti mani ieliktie gada vērtējumi, jo, lūk, es tos neesot ielikusi atbilstoši diez kādiem tur noteikumiem.) Ir jāatgriež skolēnu reāli veicamie pienākumi.

Ralfs Romans

1. Suverenitāte. Atvasināšu J. Baško minēto pirmo punktu, uzsverot tā nozīmi. Latvija ir pilnībā suverēna valsts. ANO harta atzīst tautu tiesības uz pašnoteikšanos un Latvijas Satversme ir pārāka par jebkādiem starptautiskiem lēmumiem vai ultimātiem, kas apdraud Latvijas nācijas intereses. ES vai PVO sankcijas, kas mēģina ierobežot mūsu politiku, nav saistošas. Līdzīgi kā Polija, Ungārija, tagad arī Čehija, kas stājas pret Briseles prasībām, kas apdraud valsts pilsoņu drošību un saglabā savas nacionālās prioritātes.
2. Robeža un nelegālā migrācija. Latvijas robeža ir viena no mūsu nācijas lielākajām svētībām. Tā ir nedalāma. Nekāda nelegālā migrācija nav pieļaujama, pat “bēgļu” statusa meklētājiem, izņemot sevišķi nopietnus gadījumus. Robežu, jo īpaši Austrumu-Dienvidaustrumu, vajag stipri minotorēt un aprīkot robežsargus un nepieciešajām pilnvarām, lai aizsargātu valsti. Tai skaitā tiesības atklāt uguni pret iebrucējiem, līdzīgi kā Polijā. Polija šo lēmumu pieņēma pēc tam, kad migrants ar pašizveidotu šķēpu nogalināja robežsargu. Iekšzemē ienākošos migrantus jāsankcionē ar nulles toleranci. R-Eiropas pieredze pierāda, ka šāda veida migrācija izraisa augstu noziedzības līmeņa pieaugumu un tautas viendabīguma riskus.
3. Demogrāfiskā politika un legālā migrācija. Latvijas tautas īpatsvars nedrīkst samazināties uz migrācijas fona. Bez migrācijas kontroles un selektīvas legālās migrācijas prioritizēšanas šis skaitlis samazināsies un radīs riskus Latvijas valsts pastāvēšanai. Prioritāte jāpiešķir Rietumu migrantiem, no ES un citām attīstītām valstīm, nevis MENAPT valstspiederīgajiem.
4. Islāmisma apkarošana. Organizācijas kā Muslim Brotherhood un citi centri, ka veicina džihādu un musulmaņu radikalizāciju, jādeklarē par teroristu grupām (kā to dara arābu valstis - AAE, Saūda Arābija, u.c.), un jāveic preventīvie pasākumi sadarbībā ar VDD. Mošejas un citu institīciju celtniecība var kļūt par drošības apdraudējumu, jo Rietumeiropas pieredze parāda, ka šie centri kļūst par terorisma piesaistes vietām, ja netiek ierobežoti. Satversme paredz Latviju kā valsti ar kristīgām vērtībām, un ir jādara viss, lai nedotu pamatu citu, pretnostatītu ideoloģiju ienākšanai un augšanai. Satversmes punkts par reliģijas brīvību paredz ļaut to piekopt individuāli/iekšēji, taču nedod pienākumu valstij atbalstīt vai pielāgoties citām reliģijām. Valsts pienākums ir aizsargāt savas garīgās un kultūras saknes, nevis izpatikt ideoloģijai, kura tās pavēl sagraut vai aizstāt.
5. Latviešu remigrācija. Nepilns pusmiljons latviešu dzīvo ārzemēs. Ir jāizveido mērķtiecīga remigrācijas programma, sadarbībā ar vēstniecībām un latviešu kopienām ārzemēs. Jāsaprot ekspatriātu motivācija emigrēt un nosacījumus/vēlmes, lai atgrieztos. Remigrācijas programma kalpo arī kā stabilizējošais elements demogrāfiskajam jautājumam un sniedz laiku risināt dzimstības problēmu.
6. Enerģija. Enerģija ir jebkuras valsts dzīvības pamats. Izņemot maksimāli daudz faktorus, valsts IKP ir funkcija no patērētās enerģijas. Latvijai ir jāattīsta sava enerģētiskā kapacitāte bez iejauktām ideoloģiskām shēmām. Absolūti jālikvidē jebkāda veida “zaļā kursa” domāšana. Latvija ir viena no tīrākajām/zaļākajām valstīm Eiropā un pasaulē. Moralizējot, ka mēs “glābjam pasauli”, ierobežojot enerģijas industriju, kamēr sastādam 0.02% no pasaules iedzīvotājiem, ir ekonomiskā pašnāvība. Latvijā ir jāveicina enerģijas revolūcija un ieguldījumi tajā. Jāattīsta hidroenerģija, bioenerģija, un jāsāk izvērtēt kodoltehnoloģiju tēma kā ilgtermiņa enerģijas neatkarības balsts. Vēja un saules projekti jāīsteno tikai tad, ja tie ir ekonomiski pamatoti. Jāievieš deregulācija, lai veicinātu jaunu spēkstaciju celtniecību un strādāt ar esošo infrastruktūru, lai mazinātu enerģijas izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Enerģijas pārpalikums jākovertē par eksporta preci.
7. Ēnu ekonomika. Esošā vara skatās uz ēnu ekonomiku absolūti nepareizi. Tā nav “ļauno iedzīvotāju” vēlme “apčakarēt” valsti, bet gan simptoms pret pārslogotu un neuzticamu sistēmu. Nodokļu sistēmai jābūt vienkāršai un taisnīgai. Jāizveido infrastruktūra, kur godīgums kļūst izdevīgāks par sistēmas apiešanu, nevis katru ceturksni jāmeģina atrast jaunu veidu, kā sodīt pārkāpējus. Jāizveido vide, kas atalgo mazo uzņēmēju legalizēšanos.
8. Valsts pārvalde. Izpildvaras struktūra ir ārkārtīgi piesātināta. Noteikti ir veidi, kā apvienot vai likvidēt dažādas vienības. Piemēram, Zemkopības un ekonomikas ministrijas var apvienot un KEM var mest miskastē. VARAM var reformēt, sniedzot pašvaldībām lielāku autonomiku un iespēju konkurēt/sadarboties. Katrā no ministrijām un to pakļautajām organizācijām var ārkārtīgi samazināt ierēdņu skaitu. Price’s law vēsta, ka kvadrātsakne no grupā esošo cilvēku skaita, izpilda apmēram 50% no kopējā darba. Argentīnas pieredze parāda, ka valsts struktūras ir absolūti neefektīvas, un atrast, kur nogriezt taukus, nav raķešu zinātne.
9. Birokrātija. Nepieciešams modernizēt pārvaldes formu. Esam stadijā, kur ir vairāk papīru nekā jēgas. Vajag digitalizēt valsts sniegtos pakalpojumus, lai tie būtu automatizēti, ātri, un viegli saprotami. Dati jāievada vienreiz un institūcijām jāspēj tos koplietot bez iedzīvotāju staipīšanas pa iestādēm. Jāaizved liekās struktūras (paturpinot iepriekšējo punktu). Ierēdņi jāvērtē pēc rezultāta, nevis atsēdētā laika.
10. Reģionālā un starptautiskā sadarbība. Visbeidzot, Latvijai ir jākoncentrējas uz divu līmeņu ārpolitiku. Pirmais, reģionālā sadarbība un attiecību stiprināšana ir Baltijas un Višegradas valstu kopu. Iniciēt un pilnveidot tādu kā Austrumeiropas ekonomisko bloku, kas vienlaicīgi stiprina arī sociālo un kulturālo identitāti un kalpo kā pretspēks ideoloģiski pārsātinātajai un morāli mirušajai Rietumeiropai. Otrais, jāveido tuvākas attiecības ar ASV un jāveicina sadarbība militāri un ekonomiski. Militāri — jāstiprina ASV militārā klātbūtne ASV (apmācības, tehnoloģijas, utt.), kas kalpos kā lielākais iedomājamais ārējās drošības garants. Ekonomiski — jāveido amerikāņu investīciju piesaistes pasākumi visās stratēģiskajām nozarēs — enerģētika, infrastruktūra, tehnoloģijas, u.t.t. Partnerība un ASV ir viens no svarīgākajiem ārpolitiskajiem apsvērumiem Latvijas valsts drošībai, attīstībai, un tautas labklājībai.

Mārtiņš Roze

1. Pilnībā izslēgt LGBT propagandu. Stiprināt tradicionālas vērtības, tikumīgas ģimenes modeli.
2. Imigrācijas samazināšanu, pārtraukt trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijas kulturas telpā.
3. Tautas vēlēts prezidents.
4. Samazināt balsu slieksni, lai ierosinātu referendumu par tautai svarīgiem balsojumiem.
5. Atkāpties no visām direktīvām, kuras ir pretrunā ar Latvijas valsts interesēm.
6. Izveidot viegli pieejamu nodokļu modeli, mazajiem uzņēmējiem ar neregulāriem ienākumiem palielinot ienākumu 0% nodokļa slogu līdz noteiktam apgrozijumam gadā — piemēram 15000 EUR.
7. Mērķētu finansiālu atbalstu daudzbērnu ģimenēm.
8. Izstāties no zaļās politikas, jo tā ir budžetam dārga un Latvijas situācijai neatbilstoša rotaļlieta.
9. Pārtraukt finansēt partijas no valsts līdzekļiem.
10. Pārtraukt finansēt medijus no valsts līdzekļiem, šobrīd mediji kalpo kā varas propagandas instruments, ir neobjektīvs un neatspoguļo Latvijas valsts tradicionālās vērtības.
11. Izveidot komisiju, kura atbild par valsts un pašvaldību iepirkumiem, salīdzinot cenas gan no saņemto piedāvajumu, gan reālās tirgus situācijas viedokļa.

Viesturs Rudzītis

Šī iniciatīva mani izrauj no bezcerības un bezspēcības. Šķiet, tā varētu būt ar daudziem citiem cilvēkiem Latvijā un diasporā. Ja kaut kas der man, tad gan jau arī daudziem citiem, kas gan jau kaut kad pievienosies. Es redzu Latviju kā visiekārojamāko valsti pasaulē, kurā atgriežas ne tikai visi aizbraukušie latvieši, bet arī visievērojamākie pasaules prāti.

1. Bezdeficīta budžets.
2. Valsts pārvalde – ministriju štatu samazināšana par 50%. Klimata ministrijas likvidēšana. Ierēdniecības audits – politiskie ielikteņi jāatbrīvo.
3. SIF – likvidēt, VKKF – reformēt, novēršot kreisliberāļu dominēšanu.
4. Kvalificēts, autoritatīvs un politiski neitrāls ģenerālprokurors, vēlams tāds, kas izglītojies ārzemēs. Kriminālvajāšana par lēmumiem sakarā ar Rail Baltic, Air Baltic, zaļo kursu, OIK, C-19. Policijas un drošības dienestu vadītāju maiņa.
5. Izglītības – jāiztīra tā no kreisās ideoloģijas ieviešanas funkcijām izglītības iestādēs. Mācību satura noteikšanai jādeleģē izglītības iestāžu vadītājiem. Skolotāji piedalās konkursos par labāko mācību grāmatu radīšanu – uzvarētāju darbi tiek iepirkti visās skolās. Skolu finansējums – caur pašvaldībām.
6. Kultūrā – nekādas migrantu finansēšanas, nekādi kreisliberāli eksperimenti. Esošais kurss jālīdzsvaro ar nacionālkonservatīvu un laika pārbaudi izturējušu mākslas virzienu atbalstīšanu.
7. Veselības aizsardzībā – likvidēt celtniecības, farmācijas un medicīnas tehnikas karteļus. Jāfinansē mediķi nevis starpnieki. Resertifikācijas sistēmas likvidēšana, jo tā neļauj ārstiem domāt un strādāt neatkarīgi no profesionālo asociāciju vadības, kuru viegli korumpēt vai ideoloģiski kontrolēt.
8. Labklājībā – ģimenes, kas sastāv no vīrieša, sievietes un viņu bērniem, kā sabiedrības pamata atbalstīšana. Nekādas „citas ģimenes”. Demogrāfijas jautājumi kā prioritārie. Pasākumu kompleksi, kas stimulē vairāk pievērsties mājām un bērniem, nevis sastādīt ierēdņu vairākumu visās ministrijās, izņemot Aizsardzības ministriju.
9. Ekonomikā – revidēt visas starptautiskās vienošanās, kas noplicina Latviju. Zaļā kursa atcelšana. Mazās un reālās uzņēmējdarbības reāla veicināšana. Nodokļu samazināšana.
10. Ārpolitika – izstāties no Eiropas savienības, atgriezties pie lata. Darbs pie Triju jūru savienības un NATO Austrumeiropas flanga. Prioritārie partneri – ASV, Igaunija, Lietuva, Polija, Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija.

Ilvars Rullis

Neredzu vairs kādu politisko spēku kam uzticēties.

1. Ierēdniecības strikts audits un mazināšana valsts līmenī. Neaiztiekot pašvaldības, jo tajās pa lielam viss ir kārtībā.
2. Vienāda politika un atbalsts visiem novadiem, īpaši mazajiem, lai neveicinātu cilvēku aizplūšanu no tiem.
3. Piekrītu vēlēšanas sistēmas maiņai.
4. Pārskatīt iepirkuma likumu un tā noteikumus.
5. Mazināt birokrātiskās darbības, lai varētu realizēt projektus. (Bieži nelieli un forši projekti izbeidzas tieši šī iemesla dēļ)

Līga Runce

Vēlos atbalstīt cilvēkus, kuri var un grib mainīt esošo vēlēšanu kārtību.

Esmu apdomājusi vienu punktu — partiju finansējums. Tā kā tas ir obligāts maksājums visiem nodokļu maksātājiem, tad iezīmēt procentuālo daļu no nomaksātā nodokļa — katrs nodokļu maksātājs var eds.vid.gov.lv vai E-Latvija lapā atzīmēt partiju vai indiviuāli ievēlēto personu, kurai savu iemaksu grib nodot. Vajadzētu arī paredzēt, cik bieži vēlēšanu periodā var mainīt savu viedokli. Piemēram — reizi gadā vai reizi pusgadā.

Ikars Samardžijevs

Lai nebūtu kauns par dzimteni.

1. Izveidot korupcijas tiesu, kurā strādā labākie Latvijas juristi un lietas izskata dažu nedēļu laikā un sodi ir no 10 līdz 20 gadiem cietumā.
2. Par prioritāti izvirzīt to, ka valsts pelna un kardināli samazina nodokļu slogu Latvijas iedzīvotājiem.
3. Latvijai nelojālu personu izraidīšana no valsts.
4. Valsts militārās aizsardzības sistēmas pastāvīga palielināšana un modernizācija.
5. Cannabis legalizācija, alkohola un tabakas izstrādājumu maksimāla pieejamības ierobežošana!
6. Valsts atbalsta palielinājums augstvērtīgiem kultūras projektiem.
7. Izglītības reforma, ņemot par piemēru Somijas pieredzi.
8. Policijas reforma, finansēšana un tās prestiža celšana.
9. Migrācijas ierobežošana.
10. Valsts atbalsts iedzīvotāju pieejamībai sporta aktivitātēm nevis profesionālā sporta finansēšana.

Zane Sausverde

Esmu Latvijas patriote. Gribu dzīvot valstī ar kuru lepojos, nevis par kuru jākaunas. Domāju, ka varu palīdzēt Latvijai attīstīties bez korupcijas, sarunātām balsošanām. Esmu vīlusies Latvijas politiķos.

1. Latviešu valoda
2. Izglītība
3. Grāmatu lasīšana+ MI = attīstīta sabiedrība
4. Strādāt darbu, kas patīk un saņemt cienīgu atalgojumu.
5. Godīga, caurspīdīga un reālistiska valsts pārvaldība.
6. Skaidra atrīstības vīzija — cilvēks ir Latvijas vērtība.
7. Resursu saprātīga izmantošana, atjaunojamās enerģijas jaunākās tehnoloģijas izmantošana
8. Sabiedrības iesaiste svarīgu lēmumu pieņemšanā.
9. Drošība — NATO un valsts aizsardzība
10. Sadarbība ar Baltijas valstīm, Eiropu, citām valstīm, ar fokusu uz Latvijas labklājību.

Ivo Savičs

Partiju sistēmu radīja, lai monopolizētu varu un faktiski likvidētu demokrātiju, piedāvājot viltus izvēli, kur patiesībā izvēles nav. Mūsu politiskajā vidē ir notikusi varas sagrābšana dažu personu vadībā.

1. Aizliegt Latvijā islāmismu kā vardarbīgu, naidīgu, cilvēktiesību un cilvēku brīvības iznīcinošu, kā arī visu neislāmistu fiziski iznīcinošu, un teritoriju (valstu) iekarojošu sektu/reliģiju.
2. Ministrijas: mainīt visu ministriju darbības vektoru, no kontrolējoša, aizliedzoša, sodoša un negodprātīga, uz attīstošu, atļaujošu, stimulējošu, godīgu, un motivējošu.
   Ministrijām ir jābūt nevis represīvam instrumentam valsts varas nodrošināšanai, un varai pietuvināto peļņas/ienākumu nodrošināšanai, bet gan jābūt kā katras nozares lobijam, nozares pārstāvim Saeimā un MK, lai nozare varētu attīstīties viegli, ātri, un bez birokrātiskiem un juridiskiem šķēršļiem. Katra ministra uzdevums ir pārstāvēt savu nozari, aizstāvēt to, un nodrošināt viņas, un tikai viņas, attīstību. Ministru funkcijā ietipst arī sava veida šķīrējtiesneša funkcija: nodrošināt taisnīgumu un vienlīdzību visiem nozarē esošajiem, novēršot kāda "spēlētāja" pārmērīgu dominanci. Ministriju skaits ir jāsamazina līdz 5-6. Jebkuras ekonomiku žņaudzošas un valsts budžeta “apgūšanas” ministrijas ir jālikvidē: teiksim tādas kā kultūras ministrija, vai VARAM, un visas pārējās liekās. Ja kultūra pati nespēj nopelnīt, tad tā nav kultūra, tātad tā nav nozare, bet ir “piesildīto kormuška”, bet ja spēj, tad viņai ministriju nevajag, tad viņai vienkārši ir jāļauj attīstīties un pelnīt, kā to dara La Scala, Volts Disnejs, Depeche Mode, JRT un pārējie. Cilvēki ar savu naudu “balsos” par to, kas viņiem patīk. Tas ir precīzi tas pats princips, kā vēlēt par personībām Saeimā.
3. Nekavējoties jāatceļ nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kuru ieviesa uz laiku, un kurš ir pretrunā ar katra latvieša tiesībām uz privātīpašumu. Privātīpašumu nedrīkst aplikt ar nodokļiem, jo jebkurš nodoklis ierobežo cilvēka tiesības valdīt pār savu privātīpašumu.
4. Ekonomika: Jāievieš sava veida ofšors, kurš vienīgais nodrošina ekonomisko attīstību un izaugsmi.
   Šveicē ir ofšors ar 11%, īrijā, Monako, Nevadā un Reno, Bahamās, Džersijas salās un citur. Ja gribam ekonomisko izaugsmi, tad ir jāsamazina nodokļi līdz minimumam, augsti nodokļi ir paredzēti tikai, lai dzēstu ekonomikas “pārkaršanu”, pie “aukstas” ekonomikas (Latvijas eonomika ir ļoti “auksta”) tie ekonomiku “nogalina” vispār. Jebkurām mazām valstīm izdzīvošanu var nodrošināt tikai un vienīgi ofšorisms. Latvija objektīvi ir ļoti maza valsts, būtībā mums iedzīvotāju skaits ir vienas vidējas Eiropas pilsētas apmērā.
   Jāatbalsta ar nodokļu politiku mazos un vidējos uzņēmumus, nosakot, ka uzņēmumam ar apgrozījumu gadā līdz 250 000 EUR ir atvieglots nodokļu režīms 10 % no PEĻŅAS. Uzņēmumiem ar apgrozījumu no 250 000 līdz 500 000 EUR tiek piemērots 10% nodoklis no apgrozījuma. Dividenžu un kapitāla pieauguma nodoklis — 10%. Ir jāstimulē visa veida bizness, noņemot mākslīgi un speciāli radītos ierobežojumus, kuri pārsvarā ir radīti tikai un vienīgi dažu politbiznesmeņu personīgajās interesēs, kuri izmantoja savu politisko varu un ietekmi, lai radītu sev īpašos monopolstāvokļus — un tas ir nekavējoties jānovērš. Nodokļu politika un paši nodokļi ir jāsamazina un maksimāli jāvienkāršo, viss tas hipersarežģītais nodokļu murgs ir jāvienkāršo un jāreducē — tikai tā var panākt ekonomisko attīstību. Valsts ieņēmumu dienests ir skaitliski jāsamazina radikāli, jo pašlaik tas milzīgais aparāts ir nepieciešams tikai tapēc, ka nodokļu sistēma ir sarežģīta līdz riebumam — vienkāršojot un samazinot nodokļus un nodokļu politiku automātiski arī atkrīt nepieciešamība un vajadzība pēc milzīga un neefektīva nodokļu administrēšanas aparāta. Domāju, ka neatklāšu nevienam “noslēpumu”, ka ir jālikvidē Vienotības radītā VIDā esošā dubultā sistēma, kurā ir ļoti daudz uzņēmumu, kas vispār nemaksā nekādus nodokļus, nekad un ne par ko, jo pieder Vienotības partijas biedriem, radiem, draugiem un sponsoriem, kamēr pārējiem ir jāmaksā visi nodokļi. Un jā - VIDā ir saraksts ar uzņēmumiem, kurus nedrīkst ne pārbaudīt, ne prasīt maksāt nodokļus, pat vispār traucēt viņus ir aizliegts.
5. Būtiski un ievērojami jāsamazina darba spēka nodokļi.
   Latvijas ekonomikā nav nekādu dabas resursu, vai tranzīta, vai cita veida ievērojama resursa, ir tikai mūsu cilvēku darbaspēks, tapēc mums arī ir uzlikti praktiski augstākie darbaspēka nodokļi pasaulē, jo nav nekā cita, ko aplikt ar nodokļiem, Latvijā tā īsti nav, bet, tieši šis nodoklis bremzē un neļauj attīstīties gan biznesam, gan ekonomikai kopumā, jo darba devējam katrs darbinieks izmaksā abnormāli dārgi, un kā sekas tam arī katrs darbinieks nespēj saņemt adekvātu Eiropas līmeņa algu, tobiš, bizness nevar strādāt dēļ darbinieku trūkuma, un darbinieki nevar normāli nopelnīt sev dzīvei, abos gadījumos valsts paņem pusi ienākumu no katras puses, atstājot biznesu un cilvekus uz “bada maizes”, kā sekas tam: cilvēkiem nav ko tērēt, viņi netērē — ekonomika neaug, bizness nespēj pelnīt — atkal ekonomika neaug.
6. Demogrāfija. Demogrāfiskajā politikā ir jāievieš IIN nodokļu atlaides par katru bērnu: par pirmo 50%, par otro 75%, par trešo bērnu — 100% atlaide, pie tam abiem vecākiem, pat ja viņi ir šķīrušies, bet maksā alimentus.
   Bērni izmaksā dārgi, tas visiem ir skaidrs, un ne tikai naudā protams, bet vispār prasa daudz; laika, nervu, rūpes, stresu, utt, ja gribam, lai cilvēki atļautos dzemdēt un audzināt bērnus, tad ir jābūt reāli motivējošai valsts politikai, politikai, kura atvieglo dzīvi vecākiem, un kā zināms, nekas tā neatvieglo dzīvi, kā nauda.
7. Izglītība. Izglītības sistēmā ir jāmaina vektors no “zubrīšanas” uz reālu un faktisku iemācīšanos, kā saka: vam shashechki ili jekhat?
   Ir jāattīsta katra bērna individuālās spējas un vēlmes, nevis jāmāca visa tā programma bez jebkādas jēgas, jo mums bērni, pat pabeidzot vidusskolu, reāli nemāk un nezina vienkārši neko. Skolotājiem ir “jāatver” bērni, bērniem ir jādod priekšstats par priekšmetiem, protams, bet padziļināti un pastiprināti bērniem ir jāļauj mācīties tikai to, ko viņi paši vēlas mācīties — bērniem ir jāļauj pašiem izvēlēties priekšmetus, kurus viņi vēlas mācīties. Nav nekādas jēgas bērnam, kuram patīk lasīt, mācīt algebru, tāpat viņš to algebru vienkārši neiemācīsies un viss, tāpat kā nav jēgas mācīt literatūru matemātiķim, tāpat viņš viņu nelasīs un neko neiemācīsies. Tie ir bezjēdzīgi pietupieni pietupienu pēc. Bērni ir jāmāca individuāli, ja kādam patīk fizika, lai mācās fiziku, lai brauc pie fiziķiem uz observatorijām un labaratorijām, lai personīgi iepazīstas ar īstiem fiziķiem un palīdz viņiem (asistē/ēno viņus), tā mēs “atvērsim” bērnus, nevis “aizvērsim”, kā tas pašlaik notiek.
8. Valsts pārvalde. Jālikvidē visas dublējošās iestādes un institūcijas, jālikvidē lielākā daļa uzraugošās un kontrolējošās/represīvās/žņaudzošās struktūras. Jānogriež visu iestāžu bezjēdzīgie “saimnieciskie” tēriņi, kuri ir radīti tikai lai “barotos un slauktu” valsts/pašvaldību budžetus, un ats ir milzīgas summas, kādi 5 miljardi katru gadu aiziet bezjēdzīgos iepirkumos.
   Latvijā ir, ja nemaldos, tad 16 iestādes, kuras atbild par ūdens kvalitāti. Un tā ir uz katra soļa. Personīgi zinu vienu iestādi ar 82 darbiniekiem, kurai vēl pirms euro ieviešanas budžetā katru gadu bija viena pozīcija 82 000 LVL apmērā pildspalvām! 1000 LVL uz vienu darbinieku gadā! Un pie tam, katrs darbinieks saņēma tikai 3 pildspalvas gada sākumā, un tālāk pirka viņas par savu naudu! Un tā ir uz katra soļa.
9. Tiesu sistēma. Jāmaina svarīgākais - jāatjauno un jāievieš faktiski likvidētā nevainības prezumpcija, kura pašlaik ir nomainīta uz vainas prezumpciju.
10. Lai valsts būtu maksimāli militāri aizsargāta, ir nepieciešams iepirkt 3 šaujamieroču komplektus ar munīciju vismaz mēnesim, un citu aprīkojumu (pārtika, apģērbs/apavi, ķiveres, bruņuvestes, nakts redzamības aparāti, utt) uz katru Latvijas pilsoni, ieskaitot sievietes un bērnus, un jāizvieto tas daudzās un dažādās stratēģiskās vietās visā valstī tā, lai pāris stundu laikā to visu varētu izsniegt un apbruņot katru brīvprātīgo, kurš to pats vēlas (neatkarīgi no viņa pieredzes).
    Nevar ātri un viegli iekarot valsti, kurā katrs iedzīvotājs ir līdz zobiem apbruņots.

Uva Segliņa

Sistēmu var mainīt tikai Sistēma! Bezpartijām ir jauna sistēma, kas var ietekmēt un mainīt. Bezpartijas vīzija un vērtības ir tuvas arī man.

1. Veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi visā Latvijā. Nodokļu politiku, tirgus paplašināšanu priekš uzņēmējiem. Vietējo ražotāju produkti -prioritāri lielveikaliem utt.Daudz tajā jau ir darīt.
2. Birokrātijas samazināšana. Šī ir dziļāka problēma, kas saistīta ar sabiedrības uzvedību, prasmēm komunicēt un arī bieži vien atbildības neuzņemšanos. Jo birokrātija ir kā spoguļojums tam, kas notiek sabiedrībā. Iestādes bieži vien ir spiestas “aizstāvēties” ar papīriem, jo viens otram brūk virsū par lietām, kur vienkārši katram jāuzņemas atbildība. Piemēram, vecākiem ir jāmāca savus bernus cieņpilni attiekties pret skolotajiem, klasesbiedriem, nevis pašiem jābrūk virsū pedagogiem.
3. Pārskatīt sociālo pabalstu sistēmu. Liela sabiedrības daļa parazitē uz šo un pārvaldība vēlas būt sociāli “laba”, bet nerisina pamatproblēmas. Darba vietas utt.
4. Valsts iestāžu pārvaldība ir jāmāca uzņēmējdarbībā, radoši risināt problēmas, sasniegt mērķus, ko ir nolemts īstenot x periodā. Nemainīt mērķus tikai tāpēc, ka politiski kādai partijai tā gribas.
5. Cienīt tos, ko ievēlam valsts pārvaldē. Atlasei ir jābūt tāpat, kā uzņēmējdarbībā atlasa augstākos vadītājus. Ar pārbaudes laiku utt.
6. Piesaistīt migrantus, kuri nesīs LV ekonomikai, zinātnei, izglītībai utt. reālu labumu. Atkal — atlases kritēriji ir nepieciešami.
7. Sociāli atbalstīt daudzbērnu ģimenes, kuru vecāki strādā, ir sociāli un morāli atbildīgi par to ko dara, rada. Lai veicinātu demogrāfijas pieaugumu un emocionālo labsajūtu gan vecākiem, gan līdz ar to bērniem.

Valters Sējāns

Neesmu pārliecināts, ka vēlos pievienoties, taču domāju, ka varu piedāvāt pāris konkrētas lietas, kuras varētu palīdzēt uzlabot dzīvi Latvijā.

1. Atļaut strādāt māmiņām, nezaudējot pabalstu. (Viņas pašas var mierīgi saprast — varbūt ir spējīgas kādu pusslodzes darbu ļoti veiksmīgi apvienot ar mazo.)
2. Samazināt bezdarbnieku pabalsta ilgumu. (Šobrīd 8 mēnešus tev tiek kaut kas skaitīts — kurš vidēji normāls cilvēks nevar atrast darbu 2 mēnešos?)
3. Obligātā veselības apdrošināšana — visa ar veselību saistītā nauda iet nevis caur valsti, bet tikai caur apdrošinātājiem. (Bērniem, invalīdiem, pensionāriem valsts var iegādāties šīs apdrošināšanas.) Bez apdrošināšanas medicīniskie pakalpojumi tiek sniegti bez valsts finansējuma — brīvā tirgus cenrādis.
4. Pārdot valsts kapitālsabiedrību daļas biržā. Var sākt ar 49%, lai neizsauktu sašutumu. (Var nodalīt infrastruktūru atsevišķos uzņēmumos, ko kontrolē valsts; visu operacionālo darbību veicošus uzņēmumus kotēt.) Par šo naudu var daļēji sakārtot Rail Baltica savārīto problēmu.
5. Minimizēt augstskolu studiju budžeta vietas, pilnībā likvidēt visas ārpus STEM un skolotājiem. (Varbūt vēl kas ir, kas nes lielu atgriezenisko vērtību.)
6. Aizliegt balotēties nākamajās vēlēšanās visiem politiķiem, kuri pieņem budžetu ar deficītu.
7. Samazināt pašvaldību un parlamenta deputātu skaitu.
8. Mazināt valsts funkciju skaitu līdz absolūtam minimumam. Reāli atlaist visus, kas nenodarbojas ar kritiskajām funkcijām valsts eksistencei, nevis rotēt darbiniekus uz citiem departamentiem. Aizliegt uzņēmumiem ar valsts kapitālu nodarboties ar jebkuru nodarbi, kuru var veikt privātais bizness. (Kāpēc “Tet” pārdod televizorus?)
9. Par katru ietaupīto eiro mazināt nodokļus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.
10. Trīs skolu grupas — ģimnāzijas, tehnikums pilsētā, tehnikums laukos. Skolu naudas maks direktora kontrolē. Maka lielums atkarīgs no centralizēto eksāmenu rezultātiem (valsts puse; pašvaldības piemaksā pēc savām vēlmēm) + olimpiādēm (vērtējot pret savas grupas citiem pārstāvjiem). Skolotāji brīvi piekļūst datiem, cik pelna skolotāji konkrētā skolā/reģionā.
11. Sadalīt, kā tiek pašvaldībām noteikts finansējums par iedzīvotāju ienākuma nodokli — 50 % dzīvesvietai un 50 % tur, kur deklarēts uzņēmums, kur cilvēks strādā.

Vents Sniedze

Vēlos padarīt Latviju labāku caur Saeimas deputātu ievēlēšanas kārtības maiņu.

1. Mainīt deputātu ievēlēšanas kartibu
2. Panākt jēgpilnu un caurspīdīgumu budžeta sadalījumu un tērēšanu.
3. Stiprināt Latvijas valsts robežu.
4. Stiprināt Latvijas valsts aizsardzības spējas.
5. Izmantot lielisko iespēju un attīstīt ražošanu, tajā skaitā militāriem mērķiem.

Katrīna Spārīte - Jansone

Vēlos pārstāvēt jauniešu balsi, veidot potenciālu jauniešu organizāciju.

1. Individuālas atbildības ieviešana Latvijas politiskajā sistēmā, partijas ne kā organizēti grupējumi.
2. Tautas vēlēts prezidents — izriet no 1. punkta, prezidents nedrīkst būt kā aktieris politisko partiju izrādē, bet gan cilvēks, kurš būtu kvalificēts šim amatam.
3. Atļaut politiķiem nodarboties ar savām blakus politikas aktivitātēm — tikai šādi var nodrošināt kvalitatīvu profesionāļu piesaisti. Protams, ar konkurences/interešu kontroli. Šis attiecas gan uz uzņēmējiem, gan algota darba strādātājiem.
4. Jauniešu lielāka iesaiste, novērtēšana un izglītošana politikā — jaunieši ir pasaules nākotne, un viņiem ir konkrēti viedokļi, kuru neuzklausīšanas gadījumā notiek masveida emigrācija. Nedrīkst ļaut tikai pusmūža vecuma politiķiem noteikt būtiski negatīvi ietekmējošus faktorus, kuru sekas vistiešāk izjutīs jaunieši. Jāmaina uztvere — jaunietis kā nesamaitāts profesionālis, nevis nepieredzējis amatieris.
5. Obligāta 2. svešvalodas (vācu, franču, spāņu, utt.) apguve un eksāmens vidējās/vidējās profesionālās izglītības iestādes absolventiem — valodu apguve ir nozīmīgs rīks jauniešu inteliģences attīstībai. No personīgās pieredzes — skolēni, kuri iegūst labas atzīmes šajā priekšmetā iegūst arī labas sekmes citās disciplīnās. Cilvēki, kuri labi pārzina valodas var sadarboties gan vietēji, gan starptautiski.
6. Jāveicina augstāko izglītības iestāžu attīstība; gan eksaktajās, gan humanitārajās zinātnēs — neviena universitāte Latvijā nav top 1000, joprojām liela daļa jauniešu izvēlas studēt un strādāt ārzemēs. Vairākās jomās rodas profesionāļu iztrūkums, tiek piesaistīti ārvalstu speciālisti.
7. Attīstība reģionos, ne tikai valstspilsētās — ir jārada vide, kurā cilvēki vēlas mācīties, dzīvot, maksāt nodokļus. Jāmazina “migrācija” uz Rīgu, jāattīsta augstskolas reģionos. Pilsēta, ciems jārada kā “mazā Rīga”.
8. Ģimene interešu centrā. Laikā, kad demogrāfijas rādītāji neizskatās daudzsološi, ir politikas veidošanas pamatos jāliek ģimene. Jārada apstākļi, kuros cilvēki pēc universitātes absolvēšanas (vai attiecīgā vecumā) var finansiāli atļauties dibināt ģimeni, radīt un audzināt bērnus. Jāsaprot, ka ģimene var būt arī viens vecāks ar bērniem, arī homoseksuāli pāri — no tā mūsdienās nevar izbēgt, ir jāpieņem.
9. Birokrātijas pārskatīšana — ir jāveicina naturāla konkurence, kurā uzvar ierēdņi, kuri tiešām ir ar valstiskām un produktīvām interesēm. Jārada cilvēkiem sajūta, ka valsts iestādes nav paredzētas tikai, lai kauninātu un pazemotu pilsoņus. Valsts iestāžu pārstāvjiem ir jābūt līdzvērtīgā līmenī un interesēs ar cilvēkiem, kuru nodokļi apmaksā viņu algas.
10. Jābeidz dalīt cilvēkus kā “galēji labējos, kreisos, centriskos, fašistus, populistus, u.t.t.” — jāveicina cieņa, nevis sabiedrības šķelšana. Šis attiecas uz ikvienu Latvijas pilsoni — gan mediju pārstāvi, gan veikala kasieri, gan Saeimas deputātu.

Ivo Skudiķis

Man ļoti patīk šī zeme un valoda. Lai arī daudzkārt esmu bijis sadusmots par šeit notiekošo un gribējis ar visu ģimeni emigrēt — tomēr apdomājoties — vienmēr esmu atgriezies un palicis, jo gribu palikt un dzīvot Latvijā! Negribu šo zemi atdot nevieniem cittautiešiem! Šī ir Latvijas zeme! Latviešiem šeit ir jābūt noteicošo pamattiesību normai!

1. Valsts, pašavaldības un korporatīvās vides valoda ir Latviešu valoda!
2. Valsts ārējās drošības modelis = līdzīgu interešu starpvalstu sadarbības modelis, tādi kā INTERMARIUM un NATO.
3. Valsts ekonomikas stūrakmens = privātā komercdarbība. Stimulācijas ietvaros plaši jāģenerē licencēšanas maksas režīma ieviešana sīkuzņēmējiem; jāatjauno mikrouzņēmumu nodokļu režīms; Masveida un agresīvs Valsts finanšu pleca atbalsts uzņēmējiem un uzņēmumiem, kuri ievieš jaunās tehnoloģijas ražošanā (robotizēta, automatizēta un augstas pievienotās vērtības produktu/pakalpojumu) ražošana; Kvalitatīva un ar yzņēmumu vajadzībām, fleksibli sasaistīta pieaugušo pārkvalifikācijas apmācības sistēmas izveide!
4. Valsts pārvaldes minimizēšana: Ministriju skaita samazināšana līdz 8 ministrijām (aizsardzības; iekšlietu; tieslietu; ekonomikas; finanšu; satiksmes, veselības; izglītības)
5. Reģionālās politikas vadība notiek ar divu līmeņu parlamentu: 4 novadi + Rīga (novadu parlamenti sastāv no pašvaldību vadītājiem). Šī institūcija paŗstāvēta un nosaka Satiksmes izglītābas un veselības nozares ministrijas un vietējo politiku.
6. ĻOTI stingra imigrācijas ierobežošanas politika!

Andris Ansis Špats

Esošo partokrātiju no 20. gs. laiks nomainīt uz meritokrātiju 21. gs. zināšanu līmenī.

1. Deputātu kandidātiem jāizpilda vienveidīgs IQ tests, kas orientēts uz intelektuālu darbību.
2. Katra deputātu kandidāta IQ testa rezultātam jābūt sabiedrībai zināmam, publicētam kopā ar izglītības raksturojumu, pie kam izglītībai ir zemāka loma kandidātu sakārtošanā.
3. Kandidātu saraksti no grupējumiem - partijām sakārtojami IQ lielumu secībā - no augstākās uz zemāko.
4. No katra kandidāta prasīt jau veikto darbu sabiedrības vai valsts labā un ideju attīstībai.
5. Par informētu sabiedrību — atvērt visus informācijas veidus un kanālus krievu valodā.
6. Par atvērtu sabiedrību — atvērt visus ideju kanālus un veidus no Pasaules atvērtās sabiedrības.
7. Sociāli atbildīga sabiedrība - katrs ierēdnis un politiķis ir personīgi atbildīgs arī par kolektīvi pieņemtiem lēmumiem līdz 20 gadiem pēc lēmumu pieņemšanas.
8. Valstiska atbildība pamatojoties tikai uz neatkarīgu ekspertu rekomendācijām, kuras tiek personificētas. - publiski pieejamas.
9. Apzinīga valsts pārvalde, balstoties uz esošo resursu apzināšanu un to racionālu pārvaldību, orientējoties uz vairāku tālāko paaudžu attīstību, ignorējot kādu ideoloģisko lozungu ietekmi pret attīstību.
10. Citēju A. Balodi “Kosmosofija”: A.Balodis lūdz…” Latvijas patriotus, dzimtenes dēlus, meitas atbalstīt ideālu izplatīšanā, domu mentālo spēku, kristīgās ticības spēku, uzupurēšanās spēju par labu Latvijai.”

Einārs Vītols

Partiju patvaļa jāierobežo.

Maza valsts nevar būt pirmrindniece visās jomās, tāpēc Latvija par prioritārām valsts līmenī nosaka dronu un robotu ražošanas nozares. Tas ietver specializāciju — dronu, robotikas un programēšanas iemaņu apgūšanu visās skolās jau no pirmās klases, speciālas fakultātes tehniskajās augstskolās, valsts finansiālu atbalstu nozares uzņēmumiem, samazinātu vai beznodokļu režīmu, zaļo koridoru izveidošana, kuru lai nosaka speciālisti. Robotu bezmuitas imports. Mērķis — 10 gados kļūt par vienu no visattīstītākajām valstīm šajās jomās un paralēli risināt aizsardzības un migrācijas problēmu. Droni — aizsardzībai. Roboti — migrantu aizvietotāji.

Uga Zauers

1. Dzimstības veicināšanas pasākumu kopums un remigrācija kā virsmērķis, sociālā nodrošinājuma tīkla un tradicionālu vērtību noturēšana.
2. Investīciju zinātnei un datortehnoloģijām (AI, BTC) piesaiste, izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošana.
3. Latviskās identitātes — vēstures, kultūras, valodas veicināšana.
4. Sportistu (sasniegumu) un mākslinieku radītā eksports Latvijas publiskā tēla pasaulē reklamēšanas nolūkos attīstīšana.
5. Birokrātijas mazināšana, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides apstākļu nodrošināšana.
6. Latvijas ilgtermiņa programmas izstrāde un atbilstības vērtēšana attiecībā pret starptautisko vadlīniju lielākajiem punktiem.
7. Zemkopības stiprināšana, ekoloģijas principu ievērošana.
8. Valstī atpalikušāko ekonomikas sektoru prioritizēšana kreditēšanā un intensitivizēšana, ārējo parādu un citu vēsturisku liela apjoma kredītlīgumu juridiska pārvērtēšana.
9. Baltijas valstu un ES mazākattīstīto valstu sadarbības attiecību veidošana un aktualizēšana, kā arī dažādu saikņu ar ASV, Ķīnu, Poliju stiprināšana, kaimiņvalstu attiecību saglabāšana.
10. Korupcijas mazināšana, konkurences cīņas dažādās jomās atjaunošana.

Igors Tereško

Man patīk kustības ideja. Valdības mafija kļuvusi nepieņemami nekaunīga. Lai nebrauktu prom no Latvijas, kaut kas ir jāmaina. Es gribu pārmaiņas, kuras vērstas uz Latvijas kā neatkarīgas valsts un tās tautas saglabāšanu.

1. Kultūrā: Samazināt ienākuma nodokli pašnodarbinātam personām kultūras nozarā, kad bankas veic nodokļu pārskaitījumu valsts budžeta tieši no bankas konta, no 25% uz 10%.
2. Kultūra: Nozares finansējuma reforma. Finansējuma sistēma atsevišķiem kultūras projektiem jāmaina pilnībā. Finansējuma sadale šajā sadaļā jāveic nevis ministrijas iekšienē atrastiem pašnozīmētiem ierēdņiem, bet jāveido komisija no nozares ievelētiem cilvēkiem, kuri izvērtēs projektus un piešķiramā finansējuma apjomu.
3. Kultūra: Jāmaina neformālās izglītības finansējuma modelis. Finansējumam jāseko aiz cilvēka. Ja cilvēks grib šādu pakalpojumu saņemt pie konkrētā speciālista konkrētajā pilsētā, tad finansējumam par šo sociālo pakalpojumu jāseko cilvēkam, nevis cilvēkam jāmeklē ceļš līdz trekni apmaksātiem mācību centriem.
4. Pakāpenisku ministriju samazinājumu apvienojot tās no 13 ministrijām uz 6 ministrijām četru gadu laikā.
5. Ierobežot iespēju ierēdņiem izmantot valsts noslēpumā likumu, noslepenojot praktiski ikvienu jautājumu par budžeta tērēšanu. Valsts pārvaldībai jābūt caurspīdīgai.
6. Pilns valsts aparātā audits, lai konstatētu dublēšanos pienākumos, amatos, uzdevumos. Ierēdņu optimizācija par 50%.
7. Autoceļu nodokļa ieņēmumus tērēt tikai infrastruktūras uzlabošanai vai jaunas infrastruktūras veidošanai, nevis iepludināt to kopējā budžetā, no kura pēc tam infrastruktūrai nekas nepaliek.
8. Autovadītāju eksāmenu ik pēc 5 gadiem. Šobrīd uz Latvijas ceļiem braukšanas kultūrā ir pazudusi pilnībā, un katrs pats sev izdomājot attaisnojumu vai pamatojumu brauc, kā viņš pats izdomā, nevis ievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Nav problēmu nokārtot CSDD eksāmenu ik pēc 5 gadiem, kas 100% atdzīvinātu kultūru uz ceļa, nevis celt sodus dēļ tā, ka uz ceļiem nav policistu.
9. Pilnībā pārskatīt sodu sistēmu par vides piesārņošanu. Sodus par vides piesārņošanu no juridiskām personām valsts un pašvaldību iestādēm jāceļ vairākkārtīgi. Nav pieņemami, ka pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas strādā tikai priekš ierēdņu darba vietu nodrošināšanas. Šobrīd attīrīšanas iekārtu pārvaldniekam samaksāt sodu par piesārņojumu un neko nedarīt tālāk ir simboliska summa. Šādi turpināties nedrīkst.
10. Pilnībā likvidēt nepilsoņa statusu. Jāizlemj dot vai nedot pilsonību cilvēkam un vairāk nepieļaut šādu dalīšanu pilsoņos un nepilsoņos kas piedzimst Latvijā.

Ervīns Turla

Vēlos pārmaiņas!

1. Vēlēšanu kārtības likuma maiņa;
2. Neatkarīgas arodbiedrības;
3. 1918.g. 18.novembra Latvijas atjaunošana;
4. Abortu pilnīgs aizliegums;
5. Latvijas izstāšanās no ES;
6. Kristīgās vērtības — kā valsts pamats un balsts;
7. Demogrāfijas veicināšana;
8. Bezmaksas transports Rīgā deklarētajiem;
9. Aizliegums kandidēt jebkurās vēlēšanās tiem, kuri bijuši Komunistiskās partijas biedri.

Baiba Vackare

Ja tā turpināsim, tad pēc 10 gadiem 11.11. un 18.11. vairs nesvinēsim. Dziesmu un deju svētki "izčākstēs" vēl ātrāk.

Skolā un sabiedrībā sākt runāt par sirdsapziņu. Iespēju mācīties tuvāk mājām. No visiem ienākumiem veikt 10% iemaksu valsts kasē. Attīstīt Garu! Skolā mācīt ķermeņa filozofiju, kurā izprastu, kādēļ ar bērnu notiek tas, kas notiek.

P.S. Uzdevums no cilvēkzvēra kļūt par Dievcilvēku!

Mārtiņš Vidzenieks

Esmu Latvijas patriots un ceru, ka šī kustība varētu ienest pārmaiņas šī brīža stagnējošajā sistēmā, kas ved mūsu valsti dziļākā bezcerībā. Esmu gatavs iesaistīties un darboties, lai šīs pārmaiņas notiktu!

Vita Zaloksne

Augstu vērtēju Nilu Saksu Konstantinovu, vēlos viņu atbalstīt!

Normunds Zemvaldis

Latvija stagnē un šobrīd nav reālas attīstības stratēģijas. Ja arī būtu kaut kādi mēģinājumi, tos apēstu un izkropļotu birokrātiskais slogs.

1. Auditēt ministriju struktūras un funkcijas,lai maksimāli atvieglotu uzņēmējdarbību.
2. Radīt atraktīvu vidi imvestīciju piesaistei.
3. Radīt jaunu vēlešanu kārtību.
4. Pārstrukturēt veselības aprūpi novados, īpaši slimnīcas.

Aivars Zvīdris

Ir jāmaina vēlēšanu sistēma, lai mainītu smagnējo valsts pārvaldi. Es atbalstu kustību, bet iesaistīties kā iespējamais kandidāts šobrīd nevēlos.

1. Vēlēšanu sistēmas maiņa
2. Valsts un pašvaldību birokrātiskā aparāta (iestāžu un darbinieku) dramatiska samazināšana.
3. Valsts un pašvaldību revīzija (politiskais tūrisms, piemaksas, prēmijas utt.)
4. Padomju tradīciju laušana valsts pārvaldē (iestādes budžets jāiztērē līdz gada beigām, lai nākamajā gadā ieiedotu mazāku finansējumu).
5. Prokuratūras reforma — LV ir selektīvais taisnīgums (bargi sodi par mazām lietām, lielās lietas netiek novestas līdz galam).
6. VID — šobrīd sodoša iestāde, nodokļu maksātāji redz tikai vienu — nauda aiziet nesaprotamā, mistiskā ierēdņu katlā. VID nav sadarbības partneris, bet gan vagars un sodītājs.
7. Demogrāfija — bez lieliem pabalstiem nebūs pieauguma. Demogrāfijas eksperti norāda, ka daudz efektīvāk ir dot lielu vienreizējo pabalstu, nevis sīkus bonusus (nopirkt dzīvesvietu vai izmaksāt kredītu uzreiz). Līdz 18 gadiem paliels pabalsts katram bērnam.
8. Austrumu robeža — jābūvē “valnis”, jāiet obligātajā dienestā.
9. Rail Baltica jāuztic Rietumeiropas lielajiem celtniekiem, jo mūsējie neprot organizēt gadsimta būves. Piemēram, lai būvē franču vai vācu dzelzceļi. Mūsu menedžments ir nulle.
10. Jānogriež valsts izdevumi, un jāieguldās bērnos un valsts aizsardzībā. Valsts ir maza, cilvēku maz, sabiedrības vecuma mediāna ļoti augsta. Mēs nevaram pavilkt tik daudz ierēdņus kā lielās Eiropas valstis. Mums ir jābūt ļoti kompaktai birokrātijai.